Svētdiena, 2014. gada 20. aprīlis

Nāvei vairs nav varas pār Viņu!
(Rom 6, 9)

Lieldienu vigīlija svētajā naktī

Lasījums no Radīšanas 
grāmatas (Rad 1, 1.26-31.a) (vai: Rad 1, 1–2, 2)
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Pēc tam Dievs sacīja: “Izveidosim cilvēku pēc mūsu attēla un līdzības, lai viņš valda pār jūras zivīm un debesu putniem, un zvēriem, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas kustas virs zemes.” Un Dievs radīja cilvēku pēc sava attēla; Viņš radīja viņu pēc Dieva attēla, Viņš radīja vīrieti un sievieti.
Pēc tam Dievs svētīja viņus un viņiem sacīja: “Audziet un vairojieties, un piepildiet zemi! Pakļaujiet to sev un valdiet pār jūras zivīm un debesu putniem, un visiem dzīvniekiem, kas kustas virs zemes.”
Tad Dievs sacīja: “Lūk, Es jums dodu visus sēklu nesošus stādus virs zemes un visus kokus, kam pašiem ir augļi ar sēklām, lai tie jums būtu par ba­rību. Bet visiem zemes zvēriem un visiem debesu putniem, un visiem, kas kustas virs zemes un kam ir dzīvības elpa, par barību būs visa zaļojošā zāle.” Un tā tas notika. Un Dievs redzēja visu, ko bija radījis, un tas bija ļoti labs. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 104 (103)
Refrēns: Dievs, atjauno zemes vaigu!

Teic, mana dvēsele, Kungu!
Kungs, mans Dievs, Tu esi bezgala liels!
Tu esi ietērpies godībā un krāšņumā,
ieģērbies gaismā kā tērpā. R.

Zemi Tu noliki uz stipriem pamatiem,
tā nesvārstīsies nemūžam.
Kā apģērbs to pārklāja dzelmes,
pāri kalniem stāvēja ūdens. R.

Tu avotiem liec ieplūst strautos;
tie aiztek starp kalniem.
To krastos dzīvo debesu putni
un koku zaros skandina dziesmas. R.

No saviem mājokļiem Tu atveldzē kalnus,
ar savu darbu augļiem sātini zemi.
Tu liec zaļot zālei par barību lopiem
un augiem, kas kalpotu cilvēkiem. R.

Kungs, cik daudz ir Tavu darbu!
Tu visu esi darījis ar gudrību,
ar Taviem radījumiem pilna ir zeme.
Teic, mana dvēsele, Kungu! R.

Lasījums no Radīšanas grāmatas
(Rad 22, 1-2.9-13.15-18) (vai: Rad 22, 1-18)
Tajās dienās Dievs pārbaudīja Ābrahamu un sacīja viņam: “Ābraham!” Viņš atbildēja: “Te es esmu.” Tad Dievs teica: “Ņem savu viendzimušo dēlu Īzāku, kuru tu mīli, un ej uz Morijas zemi, un tur upurē viņu kā dedzināmo upuri uz viena no kalniem, kuru Es tev parādīšu.”
Un viņi nonāca vietā, kuru Dievs viņam bija norādījis. Tur Ābrahams uzcēla altāri un salika virsū malku, un, sasējis savu dēlu Īzāku, uzlika viņu uz altāra virs sakrautās malkas. Un Ābrahams izstiepa roku un satvēra nazi, lai nokautu upurī savu dēlu.
Un, lūk, Kunga eņģelis sauca no debesīm: “Ābraham, Ābraham!” Tas atbildēja: “Te es esmu.” Eņģelis
sa­cīja: “Nepacel savu roku pret zēnu un nedari viņam neko ļaunu! Tagad es zinu, ka tu bīsties Dieva un manis dēļ neesi saudzējis pat savu vienīgo dēlu.”
Ābrahams pacēla savas acis un ieraudzīja ērkšķu krūmā ar ragiem aizķērušos aunu. Paņēmis viņš upurēja to kā dedzināmo upuri dēla vietā.
Tad Kunga eņģelis sauca Ābrahamam otrreiz no debesīm un sacīja: “Es esmu zvērējis pats pie sevis, saka Kungs. Tādēļ, ka tu esi izdarījis šo lietu un neesi saudzējis savu viendzimušo dēlu, Es tevi svētīšu un vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un kā smiltis, kas ir jūrmalā. Tavi pēcnācēji iekaros savu ienaidnieku vārtus, un visas zemes tautas tavos pēcnācējos tiks svētītas, tādēļ ka tu paklausīji manai balsij.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 16 (15)
Refrēns: Pasargā mani, Dievs,
jo es paļaujos uz Tevi!

Kungs ir mana mantojuma un mana biķera daļa:
Tu esi tas, kura rokās ir mans liktenis.
Kungs vienmēr būs manu acu priekšā;
es netikšu pieveikts,
jo Viņš ir man pie labās rokas. R.

Tāpēc mana sirds priecājas
un mana dvēsele gavilē,
un arī mana miesa dzīvos drošībā.
Jo Tu neatstāsi pazemē manu dvēseli
un neļausi redzēt satrūdēšanu
savam svētajam. R.

Tu darīsi man zināmus dzīvības ceļus,
prieka pārpilnību Tava vaiga priekšā,
līksmību pie Tavas labās rokas
uz mūžiem. R.

Lasījums no Izceļošanas grāmatas (Izc 14, 15 - 15, 1)
Tajās dienās Kungs sacīja Mozum: “Kāpēc tu sauc uz mani? Saki Izraēļa bērniem, lai viņi dodas uz priekšu! Bet tu pacel savu spieķi un izstiep roku pār jūru, un to pāršķir, lai Izraēļa dēli jūras vidū soļotu pa sausumu.
Bet Es nocietināšu ēģiptiešu sirdis, lai tie dzenas viņiem pakaļ, un tad Es tikšu pagodināts faraona un visa viņa karaspēka, kaujas ratu un viņa jātnieku priekšā. Un ēģiptieši zinās, ka Es esmu Kungs.”
Un Dieva eņģelis, kas gāja Izraēļa pulkiem pa priekšu, mainīja vietu un aizgāja tiem aizmugurē, un kopā ar viņu arī mākoņu stabs, kas atstāja iepriekšējo vietu un nostājās aizmugurē. Tas apstājās starp ēģiptiešu nometni un Izraēļa pulkiem. Un mākonis tajā pusē bija tumšs, bet šajā apgaismoja nakti, tā ka tie visu nakti nespēja vieni otriem tuvoties.
Kad Mozus izstiepa roku pār jūru, Kungs jūru atvirzīja sāņus, pūšot spēcīgam un karstam vējam visu nakti, un pārvērta to par sausumu. Un ūdeņi pašķīrās, un Izraēļa dēli gāja pa sausumu jūras vidū, jo ūdens bija kā mūris pa labi un pa kreisi no viņiem. Bet ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ. Visi faraona zirgi, viņa kaujas rati un jātnieki devās aiz viņiem jūras vidū.
Jau bija pienācis rīta sardzes laiks, kad Kungs, skatīdamies uz ēģiptiešu pulkiem no uguns un mākoņa staba, ieveda viņu karaspēku apjukumā. Un Viņš kavēja ratu riteņu griešanos, tā ka tie ar grūtībām virzījās uz priekšu.
Tad ēģiptieši sacīja: “Bēgsim no Izraēļa, jo Kungs cīnās viņu vietā pret mums!” Bet Kungs sacīja Mozum: “Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu kaujas ratiem un jātniekiem!” Un, kad Mozus izstiepa roku pret jūru, tā rīta agrumā atgriezās savā iepriekšējā vietā. Bēgošajiem ēģiptiešiem vēlās pretī ūdeņi, un Kungs viņus apraka viļņu vidū. Ūdeņi nāca atpakaļ un apklāja visa faraona karaspēka kaujas ratus un jātniekus, kas, dzenoties pakaļ, bija iegājuši jūrā, un neviens no tiem nepalika pāri. Bet Izraēļa dēli pārgāja pa sausumu jūras vidū, un ūdeņi viņiem bija kā mūris labajā un kreisajā pusē.
Tā Kungs izglāba Izraēli tajā dienā no ēģiptiešu rokas. Un viņi redzēja ēģiptiešus mirušus jūras krastā un varenu roku, ko Kungs pret tiem bija pacēlis. Un tauta bijās Kunga un ieticēja Kungam un Viņa kalpam Mozum.
Tad Mozus un Izraēļa dēli dziedāja Kungam šo dziesmu un sacīja:

Dziedājums Izc 15
Refrēns: Dziedāsim par Kunga spēku!

Dziedāsim Kungam,
jo lieliski Viņš parādīja savu spēku,
zirgu un jātnieku iegāzdams jūrā.
Kungs ir mans spēks un mana drosme,
Viņš kļuva mans glābējs!
Viņš ir mans Dievs, un es Viņu slavēšu,
Viņš ir mana tēva Dievs, un Viņu es teikšu. R.

Kungs ir kā varens karavīrs, Jahve ir Viņa vārds!
Faraona kaujas ratus un karapulku
Viņš iegāza jūrā,
viņa izlases vīri nogrima Sarkanajā jūrā. R.

Viņus pārklāja dzelmes,
kā akmeņi tie nogrima dziļumos.
Kungs, Tava labā roka parādīja spēku,
Kungs, Tava labā roka satrieca ienaidnieku! R.

Tu viņus ievedi un nostiprināji
sava mantojuma kalnā,
vietā, kuru Tu, Kungs, esi darījis par savu mājokli,
svētnīcā, kuru ir dibinājušas, Kungs, Tavas rokas.
Kungs būs Valdnieks vienmēr un mūžam! R.

Lasījums no pravieša Isaja
grāmatas (Is 54, 4a.5-14)
Nebīsties, Jeruzaleme, jo tavs laulātais draugs ir tavs Radītājs, kura vārds ir debespulku Kungs; un tavs Pestītājs ir Izraēļa Svētais, kuru sauc par visas zemes Dievu. Patiešām, kā atstātu un garā noskumušu sievieti tevi ir aicinājis Kungs, un it kā jaunībā pamestai sievai tavs Dievs saka: “Uz mazu brītiņu Es tevi biju atstājis, bet ar lielu mīlestību tevi atkal ņemšu pie sevis. Dusmu brīdī uz īsu laiciņu Es no tevis noslēpu savu vaigu, bet tevi apžēloju mūžīgā mīlestībā.” Saka Kungs, tavs Atpestītājs.
“Es daru tāpat kā Noasa dienās, kad viņam zvērēju, ka Noasa plūdi vairs nenāks pār zemi. Tāpat tagad Es zvēru, ka nedusmošos uz tevi un tevi vairs nebāršu. Jo kalni var atkāpties un pakalni nodrebēt, tomēr mana žēlsirdība neatkāpsies no tevis un mana miera derība netiks lauzta,” saka Kungs, tavs Apžēlotājs.
“Ak, nabadzīte, vētru salauztā, kurai nav nekāda iepriecinājuma! Lūk, Es balstīšu tavus akmeņus uz malahītiem un tavus pamatus – uz safīriem; tavus torņus Es celšu no rubīniem un tavus vārtus – no kalnu kristāliem, un no dārgakmeņiem – visus tavus mūrus.
Visi tavi dēli būs Kunga mācekļi, un taviem dēliem būs liela laime. Tu balstīsies uz taisnību. Tu būsi tālu no spaidiem, jo tev nebūs jābīstas, un no bailēm, jo tās tev netuvosies.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 30 (29)
Refrēns: Es slavēšu Tevi, Kungs, mans glābēj.

Es slavēšu Tevi, Kungs, jo Tu mani izglābi
un neļāvi maniem ienaidniekiem
priecāties par mani.
Kungs, Tu manu dvēseli izvedi no nāves valstības,
Tu atdzīvināji mani, lai es nepazustu kapā. R.

Dziediet Kungam jūs, Viņa svētie,
suminiet Viņa svētuma piemiņu,
jo Viņa dusmas ilgst tikai brīdi,
bet Viņa labvēlība – visu mūžu.
Vakarā nāk raudas, bet rītā – gaviles. R.

Kungs uzklausīja un apžēlojās par mani,
Kungs kļuva mans palīgs.
Manas vaimanas Tu man pārvērti dejā,
Tu noņēmi man gandarītāja maisu
un apjozi mani ar prieku,
lai mana dvēsele Tev dzied un neklusē.
Kungs, mans Dievs, es Tevi slavēšu mūžam! R.

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 55, 1-11)
To saka Kungs: “Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens! Arī tie, kam nav naudas, steidzieties, pērciet un ēdiet, nāciet, pērciet bez naudas un bez kādas maksas vīnu un pienu! Kāpēc jūs izdodat naudu par to, kas nav maize, un darbā nopelnīto – par to, kas nav sātīgs? Klausieties jūs, kas uzklausāt mani, un ēdiet labumus, lai jūsu dvēsele priecātos par trek­najiem ēdieniem!
Pievērsiet savu ausi un nāciet pie manis; klausieties, lai jūsu dvēsele dzīvotu! Un Es noslēgšu ar jums mūžīgu derību, Dāvidam apsolīto žēlsirdību.
Redzi, Es viņu iecēlu par liecinieku tautām, par tautu vadoni un pavēlnieku. Redzi, tu aicināsi tautu, kuru nepazīsti, un ļaudis, kas tevi nepazina, pie tevis steigsies Kunga, tava Dieva un Izraēļa Svētā, dēļ, jo Viņš tevi ir pagodinājis.
Meklējiet Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu un nekrietnais cilvēks – savus nodomus un lai atgriežas pie Kunga, un Tas apžēlosies par viņu, un pie mūsu Dieva, jo Tas piedodot ir žēlīgs. Jo manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav mani ceļi, saka Kungs. Jo, kā debesis paceļas pāri zemei, tā manas takas pāri jūsu takām un manas domas – pāri jūsu domām.
Un, kā lietus un sniegs nonāk no debesīm un tur vairs neatgriežas, bet aplaista un atveldzē zemi, padara to auglīgu un dod sēklu sējējam un maizi ēdājam, tāds būs arī mans Vārds, kas izies no manas mutes: tas neatgriezīsies pie manis tukšā, bet izdarīs visu, ko vien esmu gribējis, un paveiks to, kā dēļ esmu to sūtījis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dziedājums Is 12
Refrēns: Smeliet žēlastību no pestīšanas avotiem!

Lūk, manas pestīšanas Dievs!
Es būšu paļāvīgs un nebīšos,
jo Kungs ir mana slava un mans stiprums,
Viņš ir kļuvis man par glābiņu.
Ar prieku jūs smelsiet ūdeņus
no pestīšanas avotiem. R.

Slavējiet Kungu un piesauciet Viņa vārdu!
Viņa darbus dariet zināmus tautām,
pieminiet, ka Viņa vārds ir augsti teicams! R.

Dziediet Kungam, jo Viņš ir veicis lielas lietas;
lai tas kļūst zināms visā zemē!
Līksmo un gavilē tu, kas dzīvo Sionā,
jo liels ir tavā vidū Izraēļa Svētais. R.

Lasījums no pravieša Baruha
grāmatas (Bar 3, 9-15.23–4, 4)
Klausies, Izraēl, dzīvības baušļus, ņemiet tos vērā, lai jūs pazītu gudrību! Ko tas nozīmē, Izraēl? Kas tad ir, ka tu esi ienaidnieku zemē? Tu svešajā zemē esi palicis vecs, kļuvis nešķīsts kopā ar miroņiem un pieskaitīts tiem, kas ir pazemē.
Tu atstāji gudrības avotu. Ja tu būtu staigājis Dieva ceļu, tu mūžam būtu dzīvojis mierā! Mācies, kur ir gudrība, kur drosme un kur saprāts, lai tu reizē zinātu, kur ir garš mūžs un dzīve, kur gaišums acīm un miers.
Bet kas tad ir atradis tās vietu? Un kas ir iegājis tās dārgumu krātuvēs? Tomēr Tas, kas zina visu, to pazīst, Viņš to ir atklājis ar savu gudrību – Viņš, kas radīja pasauli uz mūžīgiem laikiem un piepildīja to ar četrkājainiem zvēriem, izsūtīja gaismu, un tā gāja, pasauca to, un tā Viņam klausīja trīcēdama. Un zvaigznes mirdzēja savos posteņos un priecājās. Viņš tās pasauca, un tās sacīja: “Te mēs esam!” Ar prieku tās mirdzēja Viņam, kas tās bija radījis.
Viņš ir mūsu Dievs, un neviens Viņam nevar līdzināties. Viņš atrada visus gudrības ceļus un deva to Jēkabam, savam kalpam, un Izraēlim, savam iemīlētajam. Pēc tam tā kļuva redzama virs zemes un uzturējās starp cilvēkiem. Šī gudrība ir Dieva baušļu grāmata un Likums, kas paliek uz mūžiem. Visi, kas turas pie tās, dzīvos, bet tie, kas to atstāj, nomirs.
Atgriezies, Jēkab, un tveries pie tās, tās gaismā aizej līdz spožumam! Neatdod citam savu godību, nedz savu cieņu svešai tautai! Mēs esam laimīgi, Izraēl, jo mums ir zināms tas, kas patīk Dievam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 19 (18)
Refrēns: Tavi vārdi, Kungs, dod mūžīgo dzīvi.

Kunga Likums ir bez vainas, tas stiprina garu;
Kunga liecība ir uzticama,
tā gudrību sniedz mazajiem.
Kunga pavēles ir taisnīgas, tās ielīksmo sirdis;
Kunga bauslība ir skaidra, tā apskaidro acis. R.

Kunga bijība ir tīra, tā paliek uz mūžiem;
Kunga spriedumi ir pareizi,
tie visi kopā ir taisnīgi.
Vērtīgāki tie ir par zeltu, par vistīrāko zeltu,
un saldāki par medu un medus šūnu lāsēm. R.

Lasījums no pravieša Ezehiēla
grāmatas (Ez 36, 16-17a.18-28)
Man atklājās Kunga vārds, kas sacīja: “Izraēļa nams dzīvoja savā zemē un to apgānīja ar savām gaitām un darbiem. Tad Es izgāzu pār viņiem savas dusmas asiņu dēļ, kuras viņi izlēja šajā zemē un to apgānīja ar saviem dievekļiem. Un Es viņus izklīdināju starp tautām, un viņi izkaisījās pa svešām zemēm. Es viņus notiesāju pēc viņu gaitām un viņu darbiem. Bet viņi gāja pie pagāniem, pie kuriem bija nonākuši, un apgānīja manu svēto vārdu tajā laikā, kad par viņiem tika sacīts: “Šī ir Kunga tauta, bet tiem bija jāaiziet no Viņa zemes.”
Tad man kļuva žēl mana svētā vārda, ko Izraēļa nams bija licis negodā starp pagāniem, pie kuriem viņi bija nonākuši. Tāpēc tu Izraēļa namam sacīsi: to saka Kungs Dievs, nevis jūsu dēļ Es to darīšu, Izraēļa nams, bet gan sava svētā vārda dēļ, ko jūs apgānījāt pagānu vidū, pie kuriem bijāt nonākuši. Es darīšu svētu savu lielo vārdu, kas ir nācis negodā pie tautām un ko jūs viņu vidū esat apgānījuši.
Un tautas zinās, ka Es esmu Kungs, saka Kungs Dievs, kad Es viņu priekšā parādīšu pie jums savu svētumu. Es jūs aizvedīšu projām no pagānu tautām un sapulcināšu jūs no visām zemēm un atvedīšu jūs uz jūsu zemi. Un Es izliešu pār jums tīru ūdeni, un jūs tiksiet šķīstīti no visiem jūsu traipiem. Un Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu dievekļiem. Un Es došu jums jaunu sirdi un jūsos iedvesīšu jaunu garu. Un Es izņemšu akmens sirdi no jūsu krūtīm un došu jums miesas sirdi, un iedvesīšu jūsos savu Garu, un gādāšu, lai jūs dzīvotu pēc maniem baušļiem un lai sargātu un pildītu manus likumus. Un jūs dzīvosiet zemē, kuru Es atdevu jūsu tēviem, un jūs būsiet mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 42 (41) un 43 (42)
Refrēns: Mana dvēsele ilgojas pēc dzīvā Dieva.

Kā briedis slāpst pēc ūdens avotiem,
tā mana dvēsele ilgojas pēc Tevis, Dievs.
Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva;
kad es iešu un nostāšos Dieva vaiga priekšā? R.

Sūti savu patiesību un savu gaismu,
lai tā mani vada
un aizved uz Tavu svēto kalnu
un Tavu telti. R.

Un es iešu pie Dieva altāra,
pie Dieva, kas ir mana prieka avots.
Dievs, mans Dievs, es slavēšu Tevi
ar kokles skaņām. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules romiešiem (Rom 6, 3-11)
Brāļi, vai tad jūs nezināt, ka mēs visi, kas esam kristīti Kristū Jēzū, esam kristīti Viņa nāvē? Kristībā mēs kopā ar Viņu esam apbedīti nāvē, lai arī mēs ieietu jaunā dzīvē, tāpat kā Kristus ir uzmodināts no miroņiem ar Tēva godības spēku.
Ja nu mēs esam iedēstīti Viņa nāves līdzībā, mēs būsim Viņam līdzīgi arī augšāmceļoties. Mēs zinām, ka vecais cilvēks mūsos ir reizē ar Viņu piesists krustā, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un mēs vairs nekalpotu grēkam.
Jo, kas ir miris, tas ir atbrīvots no grēka. Bet, ja mēs esam nomiruši kopā ar Kristu, mēs ticam, ka arī dzīvosim kopā ar Viņu, zinādami, ka Kristus, piecēlies no miroņiem, vairs nemirst. Nāvei vairs nav varas pār Viņu, jo mirdams Viņš grēkam nomira reizi par visām reizēm, bet dzīvodams Viņš dzīvo Dievam.
Tā arī jūs uzskatiet, ka esat miruši grēkam, bet dzīvojat Dievam Kristū Jēzū. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 118 (117)
Refrēns: Alleluja, alleluja, alleluja!

Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs
un Viņa žēlsirdība pastāv mūžam!
Lai Izraēlis tagad saka: “Viņš ir labs,
Viņa žēlsirdība pastāv mūžam.” R.

Kunga labā roka paaugstināja mani,
Kunga labā roka parādīja spēku.
Es nemiršu, bet dzīvošu
un sludināšu Kunga darbus. R.

Akmens, ko namdari atmeta,
ir kļuvis par stūrakmeni;
tas ir Kunga darbs,
un tas ir brīnums mūsu acīs. R.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 28, 1-10)
Pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca apskatīt Kristus kapu.
Un, lūk, notika liela zemestrīce, jo no debesīm nokāpa Kunga eņģelis un piegājis atvēla akmeni, un apsēdās uz tā. Viņa izskats bija kā zibens, un viņa drēbes baltas kā sniegs. Bet sargi nodrebēja bailēs no viņa un sastinga kā miruši. Bet eņģelis uzrunāja sievietes, sacīdams: “Nebīstieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, kas bija krustā sists. Viņa šeit nav, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā bija teicis. Nāciet, apskatiet vietu, kur Viņš bija nolikts! Un steigšus ejiet un pasakiet Viņa mācekļiem: “Viņš ir augšāmcēlies no miroņiem un, lūk, pirms jums dodas uz Galileju. Tur jūs Viņu redzēsiet.” Lūk, to es jums pateicu!” Un viņas steigšus izgāja ārā no kapa ar bailēm un lielu prieku un aizskrēja to pavēstīt Viņa mācekļiem.
Un, lūk, Jēzus nostājās viņu priekšā un sacīja: “Esiet sveicinātas!” Tad viņas piegāja, apskāva Viņa kājas un Viņu pielūdza. Bet Jēzus viņām teica: “Nebīstieties! Ejiet, paziņojiet maniem brāļiem, lai viņi dodas uz Galileju, un tur mani redzēs.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.


Dienas Svētā Mise

Lasījums no Apustuļu
darbiem (Apd 10, 34a.37-43)
Tajā laikā Pēteris sāka runāt, sacīdams: “Jums ir zināms, kas risinājās visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc Jāņa sludinātās kristības, – kā Dievs svaidīja Svētajā Garā un spēkā Jēzu no Nācaretes, kas staigāja, labu darīdams un dziedinādams visus velna apsēstos, jo Dievs bija ar Viņu.
Un mēs esam liecinieki visam, ko Viņš darīja jūdu zemē un Jeruzalemē. Viņu tad nonāvēja, pakarot krusta kokā. Dievs Viņu uzmodināja trešajā dienā un ļāva Viņam parādīties, taču ne visai tautai, bet gan Dieva izvēlētiem lieciniekiem – mums, kas kopā ar Viņu ēdām un dzērām pēc Viņa augšāmcelšanās no miroņiem. Viņš mums pavēlēja sludināt tautai un liecināt, ka Viņš ir Dieva ieceltais tiesnesis pār dzīviem un mirušiem. Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic Viņam, saņem Viņa vārdā grēku piedošanu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 118 (117)
Refrēns: Šī ir diena, ko Kungs ir devis:
līksmosim un priecāsimies!
vai: Alleluja, alleluja, alleluja!

Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs
un Viņa žēlsirdība pastāv mūžam!
Lai Izraēlis tagad saka: “Viņš ir labs,
Viņa žēlsirdība pastāv mūžam.” R.

Kunga labā roka paaugstināja mani,
Kunga labā roka parādīja spēku.
Es nemiršu, bet dzīvošu
un sludināšu Kunga darbus. R.

Akmens, ko namdari atmeta,
ir kļuvis par stūrakmeni;
tas ir Kunga darbs,
un tas ir brīnums mūsu acīs. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules kolosiešiem (Kol 3, 1-4)
Brāļi, ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes! Jūs taču esat miruši, un jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā. Kad parādīsies Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs līdz ar Viņu parādīsieties godībā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai: 1 Kor 5, 6b-8

Sekvence
Lai kristieši šajos līksmajos svētkos
dod Lieldienu Upurim godu un slavu!
Jērs izglāba avis – Kristus, kam nebija grēka,
grēcīgiem cilvēkiem deva iespēju izlīgt ar Tēvu.
Nāve un dzīvība sadūrās dīvainā cīņā,
dzīvības Valdnieks, kaut krita,
tomēr dzīvo un valda.
Saki mums, Marija, ko redzēji ceļā?
“Es redzēju kapu jau tukšu
un Augšāmpieceltā godību.
Kristu es sastapu dzīvu, redzēju Debesu sūtņus
un satītos audeklus, un blakus tiem – sviedrautu.
Augšāmcēlies ir Kristus, Viņš – mana cerība!
Lai satiktos Galilejā,
Viņš turp dosies pirms jums.”
Mēs zinām, ka Kristus
patiesi ir augšāmcēlies no kapa:
ak, Karali, kas guvi uzvaru, esi mums žēlīgs!

Alleluja.
Kristus ir upurēts kā mūsu Pasha,
tāpēc savus svētkus svinēsim Kungā!
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 1-9)
Pēc Jēzus augšāmcelšanās nedēļas pirmajā dienā Marija Magdalēna agri no rīta, kamēr bija vēl tumšs, atnāca pie Kristus kapa un ieraudzīja, ka akmens no kapa ir atvelts. Tad viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, kuru Jēzus mīlēja, un viņiem sacīja: “Kungs ir paņemts no kapa, un mēs nezinām, kur Viņš ir nolikts!”
Tad Pēteris un tas otrais māceklis izgāja ārā un devās uz kapu. Viņi abi skrēja reizē, tomēr šis otrais māceklis aizskrēja ātrāk un pie kapa nonāca pirmais. Pieliecies viņš ieraudzīja noliktus audeklus, bet iekšā negāja. Pēc tam, viņam sekodams, atnāca arī Sīmanis Pēteris un iegāja kapā, un redzēja noliktos audeklus un sviedrautu, kas bija uz Viņa galvas, noliktu nevis kopā ar audekliem, bet atsevišķi satītu vienā vietā. Tad arī otrais māceklis, kas pie kapa bija nonācis pirmais, iegāja iekšā un redzēja, un ieticēja. Jo līdz tam viņi vēl nebija sapratuši Rakstus, ka Kristum vajadzēja piecelties no miroņiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai: Mt 28, 1-10
 vai vakarā: Lk 24, 13-35