Trešdiena, 2014. gada 23. jūlijs

Jūsu gaisma lai spīd ļaužu priekšā,
ka viņi redzētu jūsu labos darbus
un slavētu Debesu Tēvu! (Mt 5, 16)

Lasījums no Judītes grāmatas (Judt 8, 2-8)
Judītes vīrs Manase nomira miežu pļaujas laikā. Jo viņš bija stāvējis pie kūlīšu sējējiem uz lauka, un tveice skāra viņa galvu, un viņš, iekritis savā gultā, nomira savā pilsētā Betūlijā. Un viņš tika apbedīts pie viņa tēviem tīrumā, kas ir starp Dotainu un Balamonu.
Tā Judīte palika atraitne savā namā trīs gadus un četrus mēnešus. Viņa pagatavoja uz sava nama jumta sev telti un ap saviem gurniem aplika maisu, un bija ieģērbusies atraitnes drānās. Un viņa gavēja visās savās atraitnes dienās, izņemot dienas pirms sabata un sabatus, un dienas pirms jaunā mēness un jaunā mēness dienas, un izņemot svētku dienas un Izraēļa nama gaviļu dienas.
Un viņa bija glīta pēc izskata un ļoti skaista vaigā, un sirdī gudra un krietna jūtās, un bija ļoti cienījama. Viņas vīrs Manase bija atstājis viņai zeltu un sudrabu, un kalpus, un kalpones, un lopus, un tīrumus; un viņa tos pārvaldīja.
Un nebija neviena, kas būtu teicis ļaunu vārdu par viņu, jo viņa ļoti bijās Dieva. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

vai: Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
pirmās vēstules Timotejam (1 Tim 5, 3-10)
Paturi cieņā atraitnes, kas patiešām ir atraitnes. Bet, ja kādai atraitnei ir bērni vai mazbērni, tad viņi lai vispirms mācās kārtīgi rūpēties par savu māju un vecākiem izrādīt pateicību, jo tas patīk Dievam.
Tā, kura patiešām ir atraitne un vientuļa, cer uz Dievu un pavada lūgšanās un lūgumos dienu un nakti; bet tā, kura dzīvo izpriecās, ir mirusi.
Un tu to piekodini, lai viņas būtu nevainojamas! Bet, ja kāds nerūpējas par savējiem un it īpaši par mājiniekiem, tas ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgo.
Atraitnēs ieskaitāma ne jaunāka par sešdesmit gadiem, kura bijusi viena vīra sieva un kurai ir labu darbu liecība: ka viņa bērnus ir audzinājusi, ka bijusi viesmīlīga, ka svētajiem kājas mazgājusi, ka ir palīdzējusi cietējiem, ka bijusi centīga ikkatrā labā darbā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 11 (10)
Refrēns: Dievu redzēs taisnīgie.

Kungs savā svētajā namā,
Kunga tronis ir Debesīs.
Viņa acis uzlūko nabagus,
Viņa skatiens vēro cilvēku bērnus. R.

Kungs novēro taisnīgo un ļauno,
bet to, kas mīl nekrietnību,
Viņa dvēsele ienīst.
Jo Kungs ir taisnīgs un mīl taisnību;
Viņa vaigu redzēs krietnie ļaudis. R.

Alleluja.
Es esmu pasaules gaisma, saka Kungs,
kas man seko,
tam būs dzīvības gaisma.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 5, 13-16)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Jūs esat zemes sāls. Bet, ja sāls zaudē garšu, ar ko tad padarīs to sāļu? Tā vairs neder nekam, tikai iz­mešanai ārā, lai cilvēki to samīdītu.
Jūs esat pasaules gaisma. Pilsētu, kas celta kalnā, nevar paslēpt. Aizdegtu sveci neviens neliek zem sieka, bet gan svečturī, lai tā spīdētu visiem, kas ir mājā. Tā jūsu gaisma lai spīd ļaužu priekšā, ka viņi redzētu jūsu labos darbus un slavētu jūsu Tēvu, kas ir Debesīs!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

vai: Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 36-38)
Kad vecāki atnesa Bērnu Jēzu uz svētnīcu, tur bija arī praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, gados ļoti veca. Pēc savas jaunības viņa septiņus gadus dzīvoja ar savu vīru un palika atraitne. Tā viņa bija nodzīvojusi līdz astoņdesmit četriem gadiem, nešķirdamās no svētnīcas, kur gavēņos un lūgšanās kalpoja dienu un nakti.
Arī viņa, atnākusi tajā pašā stundā, slavēja Dievu un stāstīja par Bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzalemes atpestīšanu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.