Svētdiena, 2015. gada 1. februāris

Nāciet, dziedāsim Kungam ar prieku,
līksmi godināsim Dievu, mūsu Pestītāju!
(Ps 95, 1)

Lasījums no Atkārtotā likuma
grāmatas (At 18, 15-20)
Tajās dienās Mozus uzrunāja ļaudis: “Kungs, tavs Dievs, tev uzmodinās no tavas tautas un no tavu brāļu vidus pravieti, līdzīgu man. Tev viņu būs klausīt! Tieši par to tu lūdzi Kungu, savu Dievu, sapulcēšanās dienā Horebā un sacīji: “Kaut es vairs nedzirdētu Kunga, sava Dieva, balsi un kaut vairs neredzētu šo lielo uguni, ka es nenomirtu!”
Un Kungs man atbildēja: “Viņi ir labi runājuši. Es celšu viņiem pravieti no viņu brāļu vidus, tādu kā tevi, un likšu savus vārdus viņa mutē. Un viņš tiem sacīs visu, ko Es viņam pavēlēšu.
Bet, ja kāds neklausīs maniem vārdiem, ko viņš runās manā vārdā, Es no tā pieprasīšu norēķinu. Un, ja kāds pravietis uzdrošināsies runāt manā vārdā to, ko Es viņam neesmu pavēlējis sacīt, vai arī uzstāsies svešu dievu vārdā, tad viņam jāmirst.”” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 95 (94)
Refrēns: Nenocietiniet savu sirdi!

Nāciet, dziedāsim Kungam ar prieku,
līksmi godināsim Dievu, mūsu Pestītāju!
Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā
un gavilēsim Viņam dziesmās! R.

Nāciet, pielūgsim un kritīsim pie zemes,
locīsim ceļus Kunga, mūsu Radītāja, priekšā,
jo Viņš ir mūsu Dievs,
bet mēs – Viņa tauta un Viņa ganāmpulka avis. R.

Kaut jūs šodien dzirdētu Viņa balsi:
“Nenocietiniet savu sirdi
kā Meribā, kā Massas dienā tuksnesī,
kur mani kārdināja jūsu tēvi.
Viņi pārbaudīja mani,
lai gan bija redzējuši manus darbus.” R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 7, 32-35)
Brāļi, es gribu, lai jūs būtu brīvi no rūpēm. Kam nav sievas, tas rūpējas par lietām, kas attiecas uz Kungu, par to, kā patikt Kungam. Bet tas, kuram ir sieva, rūpējas par lietām, kas attiecas uz pasauli, par to, kā patikt sievai. Un tā viņš ir sadalīts. Līdzīgi arī neprecēta sieviete un jaunava domā par to, kas attiecas uz Kungu, par to, lai būtu svēta gan miesā, gan garā. Bet tā, kura ir izgājusi pie vīra, rūpējas par pasaulīgām lietām, par to, kā patikt vīram.
Es to saku jūsu labuma dēļ, nevis tādēļ, lai jums apmestu cilpu, bet gan tādēļ, lai jūs cienīgi un netraucēti turētos pie Kunga. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Tauta, kas dzīvoja tumsā, ieraudzīja lielu gaismu;
tiem, kas mīt nāves ēnas valstī, uzausa gaisma.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 21-28)
Kafarnaumas pilsētā Jēzus, sabata dienā iegājis sinagogā, mācīja ļaudis. Un tie bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, bet ne tā kā Rakstu zinātāji.
Sinagogā bija nešķīsta gara apsēsts cilvēks. Viņš sāka saukt: “Ko Tu gribi no mums, Jēzu Nācarieti? Atnāci mūs pazudināt! Zinu, kas Tu esi: Dieva Svētais.”
Bet Jēzus to stingri norāja: “Klusē un izej no viņa!” Tad nešķīstais gars sāka apsēsto cilvēku raustīt un, skaļi kliegdams, izgāja no viņa.
Bet visi izbrīnījās, tā ka cits citam jautāja: “Kas tas ir? Kaut kāda jauna mācība ar spēku. Pat nešķīstajiem gariem pavēl, un tie viņam ir paklausīgi.” Un tūlīt ziņa par Viņu izplatījās pa visu tuvāko Galilejas apgabalu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.