Pirmdiena, 2014. gada 22. decembris

Mana sirds gavilē Kungā,
un mans spēks ir pieaudzis manā Dievā.
(sal. 1 Sam 2, 1)

Lasījums no Samuēla pirmās
grāmatas (1 Sam 1, 24-28)
Kad Anna bija Samuēlu atšķīrusi no krūts, viņa to veda sev līdzi, paņēmusi trīsgadīgu vērsi, trīs mērus miltu un trauku ar vīnu, un viņu aizveda uz Šilo, uz Kunga namu. Zēns vēl bija maziņš. Viņi nokāva upurim vērsi un tad veda zēnu pie Helija.
Anna sacīja: “Atļauj, mans kungs! Tik tiešām, kungs, kā tava dvēsele dzīvo! Es esmu tā pati sieviete, kas stāvēja tavā priekšā, te lūgdama Kungu. Es lūdzu pēc šī zēna, un Kungs deva man to, ko es Viņam biju lūgusi. Tāpēc arī es novēlu viņu Kungam. Visās sava mūža dienās viņš būs Kungam atvēlēts.” Un viņi tur pielūdza Kungu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dziedājums 1 Sam 2
Refrēns: Mana sirds gavilē Kungā, manā Pestītājā.

Mana sirds gavilē Kungā,
un mans spēks ir pieaudzis manā Dievā.
Pret maniem ienaidniekiem
ir atvērtas manas lūpas,
jo es priecājos par Tavu palīdzību. R.

Stipro ierocis ir salauzts,
un vājie apjožas ar spēku.
Tie, kas agrāk bija paēduši,
iet kalpot par maizi,
bet izsalkušie vairs necieš badu.
Neauglīgai dzimst bērni lielā skaitā,
bet tā, kurai daudz bija bērnu, novīst. R.

Kungs dod nāvi un dzīvību,
Viņš ieved pazemē un izved ārā.
Kungs padara par nabagu un par bagātu,
Viņš noliec pie zemes un atkal pieceļ. R.

Viņš paceļ nabagu no putekļiem
un trūcīgo no dubļiem,
lai viņš apsēstos pie valdniekiem
un saņemtu godības troni. R.

Alleluja.
Nāc, tautu Karali
un Baznīcas stūrakmen,
nāc un atpestī cilvēku,
ko esi veidojis no zemes.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 46-56)
Tajā laikā Marija sacīja: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds, un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm tiem, kas Viņa bīstas.
Varenus darbus Viņš darīja ar savu roku, izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildīja labumiem, bet bagātos atstāja tukšā. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atcerēdamies savu žēlsirdību, kā Viņš bija solījis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.”
Marija palika pie Elizabetes trīs mēnešus un tad atgriezās savā namā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.