Otrdiena, 31. marts
Rīta lūgšana
Svēto Rakstu lasījumi
Vakara lūgšana
Klausies Dieva Vārdu

Lasījums no pravieša Isaja
grāmatas (Is 49, 1-6)
Klausieties, salas, un ņemiet vērā jūs, tālīnie ļaudis: Kungs mani ir aicinājis jau no dzimšanas, jau no manas mātes miesām Viņš pieminēja manu vārdu. Un manu muti Viņš izveidoja kā asu zobenu, savas rokas pavēnī mani paslēpa. Viņš padarīja mani līdzīgu asinātai bultai un mani noslēpa savā bultu makā.
Un Viņš man sacīja: “Izraēl, tu esi mans kalps, kurā Es tikšu pagodināts.” Bet es sacīju: “Veltīgi esmu pūlējies, lieki un ne par ko esmu šķiedis savus spēkus. Tomēr mana taisnība ir pie Kunga, un mans atalgojums ir pie mana Dieva.” Es tiku pagodināts Kunga acīs, un mans Dievs kļuva mans stiprums. Un tagad Kungs, kas mani jau no dzimšanas ir darījis par savu kalpu, sacīja, lai es atvestu atpakaļ pie Viņa Jēkabu un sapulcinātu Viņam Izraēli.
Un Viņš sacīja: “Ar to ir par maz, ka tu esi mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ tos, kas atlikuši no Izraēļa. Es tevi iecelšu par gaismu pagānu tautām, lai mana pestīšana aizsniegtos līdz pat zemes robežām.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 71 (70)
Refrēns: Dievs, es slavēšu Tavu taisnību!

Uz Tevi, Kungs, es ceru,
nemūžam lai es netieku apkaunots.
Savā taisnībā mani atbrīvo un izglāb,
pievērs man savu ausi un atpestī mani! R.

Esi man par aizsardzības klinti un cietoksni,
lai Tu atpestītu mani,
jo Tu esi mans stiprums un mans patvērums.
Mans Dievs, izrauj mani no grēcinieka rokas! R.

Jo Tu, Kungs, esi manas ilgas,
Kungs, Tu mana cerība kopš manas jaunības.
Kopš dzimšanas esmu paļāvies uz Tevi,
no manas mātes klēpja Tu esi mans sargātājs. R.

Mana mute sludinās Tavu taisnību,
visu dienu – Tavu palīdzību:
jo es pat nezinu tai mēra.
Dievs, Tu esi mani mācījis kopš manas jaunības,
un es līdz šim laikam sludinu
Tavus brīnumdarbus. R.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Esi sveicināts, mūsu Valdniek,
kas paklausīji Tēva gribai, –
Tu kā lēnīgs jērs, ko ved uz kaušanu,
tiki atdots nāvei pie krusta.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 13, 21-33.36-38)
Pēdējo vakariņu laikā Jēzus, garā saviļņots, paziņoja, sacīdams: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: viens no jums mani nodos.” Mācekļi sāka skatīties cits uz citu, nesaprazdami, par kuru Viņš runā. Bet viens no mācekļiem, tas, kuru Jēzus mīlēja, bija piekļāvies Jēzus krūtīm. Tāpēc Sīmanis Pēteris pamāja, lai viņš pajautātu: “Kurš tas ir? Par kuru tiek runāts?” Un tas, piekļāvies Jēzus krūtīm, Viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?” Jēzus atbildēja: “Tas, kuram Es pasniegšu apmērcētu maizes gabaliņu.” Un Viņš, apmērcējis maizes gabaliņu, to padeva Jūdasam, Sīmaņa Iskariota dēlam. Un tajā pēc šī maizes kumosa apēšanas iegāja sātans.
Tad Jēzus tam teica: “Ko darīsi, dari drīzāk!” Bet no tiem, kas bija pie galda, neviens nesaprata, kāpēc Viņš tā sacīja. Jo, tā kā pie Jūdasa bija naudas kase, tad daži nodomāja, ka Jēzus tam teica: “Nopērc to, kas mums vajadzīgs svētkiem!” vai arī – lai tas iedotu kaut ko nabagiem. Bet Jūdass, saņēmis maizes gabaliņu, tūlīt izgāja ārā. Bija nakts.
Kad tas bija izgājis, Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts un arī Dievs ir pagodināts Viņā. Bet, ja Dievs ir Viņā pagodināts, tad Dievs pagodinās arī Viņu pats sevī un pagodinās tūlīt.
Bērniņi! Vairs īsu brīdi Es esmu pie jums. Jūs meklēsiet mani. Tomēr, kā Es teicu jūdiem, tā tagad saku arī jums: kur Es eju, tur jūs nevarat iet.” Sīmanis Pēteris Viņam sacīja: “Kungs, kurp Tu ej?” Jēzus atbildēja: “Kur Es eju, tur tu nevari man tagad sekot, bet sekosi vēlāk.” Pēteris Viņam teica: “Kungs, kāpēc es tagad Tev nevaru sekot? Savu dzīvību es atdošu par Tevi!” Jēzus atbildēja: “Tu atdosi par mani savu dzīvību? Patiesi, patiesi, Es tev saku: gailis vēl nebūs dziedājis, kad tu mani jau trīsreiz būsi noliedzis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mieram tuvu marta 2015