Sestdiena, 30. jūlijs
Rīta lūgšana
Svēto Rakstu lasījumi
Vakara lūgšana
Pārdomām
Klausies Dieva Vārdu

Lasījums no pravieša Jeremija
grāmatas (Jer 26, 11-16.24)
Tajās dienās priesteri un pravieši vērsās pie augstmaņiem un pie visas jūdu tautas, sacīdami: “Jeremijs ir pelnījis nāvi, jo viņš pravietoja pret šo pilsētu, kā jūs to dzirdējāt paši savām ausīm.”
Bet Jeremijs atbildēja visiem augstmaņiem un visai tautai, sacīdams: “Kungs mani sūtīja, lai es pravietoju šim namam un šai pilsētai visus tos vārdus, kurus jūs dzirdējāt. Tāpēc izlabojiet tagad savus ceļus un savus darbus un klausiet Kunga, sava Dieva, balsij, un Kungu pārņems nožēla par to nelaimi, kuru Viņš ir pa­sludinājis.
Bet es, lūk, esmu jūsu rokās. Dariet ar mani, kas jūsu acīs šķiet labi un pareizi. Tomēr ziniet un atzīstiet, ka, ja jūs mani nonāvēsiet, jūs vērsīsiet nevainīgas asinis paši pret sevi un pret šo pilsētu, un tās iedzīvotājiem. Jo patiešām Kungs mani sūtīja pie jums, lai es runātu jūsu ausīm visus šos vārdus.”
Tad augstmaņi un visa tauta sacīja priesteriem un praviešiem: “Šis vīrs nāvi nav pelnījis, jo uz mums viņš runāja Kunga, mūsu Dieva, vārdā.” Tāpēc Ahikams, Safana dēls, apsargāja Jeremiju, lai viņš netiktu nodots ļaužu rokās un lai tie viņu neno­nāvētu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 69 (68)
Refrēns: Kungs, uzklausi mani savā žēlsirdībā!

Izrauj mani no dubļiem, lai es nenogrimstu,
lai izglābjos no tiem, kas mani ienīst,
un no ūdeņu dziļumiem.
Lai mani nepārklāj ūdens viļņi
un mani neaprij dzelmes,
un lai bezdibenis neatver savu rīkli pār mani. R.

Bet es esmu nabags un cietējs:
Tava palīdzība, Dievs, mani sargā.
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu
un godināšu Viņu ar pateicību. R.

Lai pazemīgie skatās un priecājas;
meklējiet Dievu, un jūsu sirds kļūs dzīva,
jo Kungs ir uzklausījis nabagus
un nav nonievājis savus gūstekņus. R.

Alleluja.
Svētīgi tie, kas tiek vajāti par taisnību,
jo viņiem pieder Debesu valstība.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 14, 1-12)
Tajā laikā tetrarhs Hērods dzirdēja runājam par Jēzu.
Un viņš sacīja saviem ļaudīm: “Tas ir Jānis Kristītājs. Viņš ir uzcēlies no miroņiem, un tāpēc viņā darbojas brīnumaini spēki.” Jo Hērods sava brāļa Filipa sievas Hērodiades dēļ Jāni bija apcietinājis, sasējis un ieslodzījis cietumā, tādēļ ka Jānis atgādināja viņam: “Tu nedrīksti viņu paturēt pie sevis.” Viņš gribēja Jāni nonāvēt, bet baidījās no ļaudīm, jo tie viņu uzskatīja par pravieti.
Hēroda dzimšanas dienā Hērodiades meita dejoja viesu priekšā, un Hērodam viņa iepatikās. Tāpēc viņš zvērēdams apsolīja dot viņai visu, ko vien viņa lūgs. Un viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: “Dod man šeit bļodā Jāņa Kristītāja galvu!”
Un ķēniņš noskuma. Tomēr zvēresta un to dēļ, kas atradās pie galda, viņš pavēlēja dot un sūtīja Jānim cietumā nocirst galvu. Un viņa galva tika atnesta bļodā un atdota meitenei, un viņa to aiznesa savai mātei.
Bet Jāņa mācekļi atnākuši paņēma viņa miesu un to apbedīja, un aizgājuši paziņoja Jēzum. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.