Pirmdiena, 2014. gada 20. oktobris

Kungs ir labvēlīgs, Viņa žēlsirdība pastāv mūžam,
un Viņa uzticība – uz paaudžu paaudzēm.
(Ps 100, 5)

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules efeziešiem (Ef 2, 1-10)
Brāļi, arī jūs bijāt miruši savu pārkāpumu un grēku dēļ, kuros kādreiz dzīvojāt saskaņā ar šīs pasaules ieradumiem, saskaņā ar gaisa varu valdnieku, tas ir, saskaņā ar garu, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos.
Viņu vidū kādreiz uzturējāmies mēs visi savas miesas kārībās, izpildīdami miesas un domu iegribas. Un pēc dabas mēs bijām dusmībai pakļautie bērni tāpat kā visi citi.
Tomēr Dievs, būdams žēlsirdībā bagāts, savas lielās mīlestības dēļ, ar kuru mūs mīlēja, Kristū atdzīvināja mūs, kas bijām miruši pārkāpumu dēļ. Jūs taču aiz žēlastības esat izglābti!
Viņš arī mūs reizē augšāmpiecēla un nosēdināja Debesīs Kristū Jēzū, lai nākamajos laikos parādītu savas žēlastības pārpilno bagātību ar savu labvēlību pret mums Kristū Jēzū.
Jo aiz žēlastības jūs esat izglābti caur ticību. Un tas nenāk no jums, bet ir Dieva dāvana. Tas nav arī darbu dēļ, lai neviens nelepotos. Mēs taču esam Viņa radība, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs ir iepriekš sagatavojis, lai mēs tos darītu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 100 (99)
Refrēns: Mēs esam Dieva tauta.

Gavilējiet Kungam, visa zeme,
kalpojiet Kungam ar prieku;
Viņa vaiga priekšā ejiet ar gavilēm! R.

Ziniet, ka Kungs ir Dievs:
Viņš mūs ir radījis, mēs piederam Viņam,
Viņa tauta un Viņa ganību avis. R.

Ejiet Viņa vārtos ar pateicības dziesmām,
ar himnām – Viņa pagalmos;
slavējiet Viņu
un teiciet Viņa vārdu! R.

Jo Kungs ir labvēlīgs;
Viņa žēlsirdība pastāv mūžam,
un Viņa uzticība – uz paaudžu paaudzēm. R.

Alleluja.
Svētīgi tie, kas nekāro pēc mantas,
jo viņiem pieder Debesu valstība.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 12, 13-21)
Tajā laikā kāds no ļaužu pulka sacīja Jēzum: “Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā!”
Bet Viņš tam atbildēja: “Cilvēk, kas mani ir iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?”
Un tad Viņš tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargieties no jebkādas mantkārības, jo pat tad, ja kādam visa ir papilnam, viņa dzīve nav atkarīga no viņa mantas.”
Un Viņš pastāstīja tiem līdzību, sacīdams: “Kāda bagāta cilvēka tīrums deva labu ražu. Un viņš sevī domāja, sacīdams: “Ko lai es daru, jo man nav kur novietot savu ražu?” Un viņš sacīja: “Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus, un tur savākšu visus kviešus un visu savu mantu. Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev manta iekrāta ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un dzīro!”
Bet Dievs viņam sacīja: “Tu, neprātīgais! Šajā naktī tavu dvēseli atprasīs no tevis, un kam paliks tas, ko esi krājis?” Tā iet tam, kas krāj mantu, bet nav bagāts pie Dieva.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.