Trešdiena, 28. septembris
Rīta lūgšana
Svēto Rakstu lasījumi
Vakara lūgšana
Klausies Dieva Vārdu

Lasījums no Ījaba grāmatas (Īj 9, 1–12.14–16)
Ījabs atbildot sacīja saviem draugiem: “Patiešām, es zinu, ka tas tā ir, bet kā tad cilvēks attaisnosies Dieva priekšā? Ja tas gribēs ar Viņu tiesāties, tas Viņam nespēs atbildēt pat vienreiz uz tūkstoti. Viņš ir ar gudru sirdi un stiprs garā; kas gan, sacēlies pret Viņu, ir paturējis mieru? Viņš pārceļ kalnus, un tie, kurus Viņš apgāž savās dusmās, to nemana. Viņš izkustina zemi no savas vietas, un tās balsti sāk ļodzīties. Viņš pavēl saulei, un tā neuzlec, un zvaigznes Viņš noslēdz it kā zem zīmoga. Viņš viens pats izpleš debesis un soļo pāri jūras bangām. Viņš radīja Lielo Lāci un Orionu, un Plejādi, un dienvidu zvaigznājus. Viņš dara lielas un neaptveramas, un brīnumainas lietas, kurām nav skaita. Ja Viņš nāks pie manis, es Viņu neieraudzīšu, ja aizies garām, nepamanīšu. Ja Viņš pēkšņi satvers, kas tad Viņu aizkavēs? Vai kas tad spēs pateikt: “Ko Tu dari?”
Kas tad es esmu, lai Viņam atbildētu un runātu ar Viņu izmeklētiem vārdiem? Jo pat tad, ja es būtu taisnīgs, es neatbildētu, bet gan pielūgtu savu tiesnesi; un, kad, man piesaucot, Viņš mani uzklausītu, es pat neticētu, ka Viņš sadzirdējis manu balsi.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 88 (87)
Refrēns: Mana lūgšana lai nonāk pie Tevis!

Ik dienas, Kungs, es saucu uz Tevi,
uz Tevi izstiepju savas rokas.
Vai tad mirušajam Tu darīsi brīnumus,
un vai piecelsies ēnas un Tevi slavēs? R.

Vai tad kapā kāds stāstīs par Tavu žēlsirdību
un nāves valstībā – par Tavu uzticību?
Vai tad tumsībā būs redzami Tavi brīnumdarbi
un Tava taisnība – aizmirstības zemē? R.

Bet es, Kungs, saucu uz Tevi,
un mana lūgšana rīta agrumā steigsies Tev pretī.
Kungs, kāpēc Tu atgrūd manu dvēseli
un no manis slēp savu vaigu? R.

Alleluja.
Es visu atmetu un uzskatu par niekiem,
lai tikai iemantotu Kristu un atrastos Viņā.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 9, 57-62)
Tajā laikā, Jēzum kopā ar mācekļiem soļojot pa ceļu, kāds Viņam sacīja: “Es sekošu Tev, kurp vien Tu iesi.” Jēzus viņam atbildēja: “Lapsām ir alas, debesu putniem – ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav, kur galvu nolikt.”
Bet citam Viņš sacīja: “Seko man!” Bet tas at­bildēja: “Kungs, atļauj man vispirms aiziet un apbedīt savu tēvu.” Un Jēzus viņam sacīja: “Atstāj mirušajiem apbedīt savus mirušos, bet tu ej un sludini Dieva valstību!”
Un vēl cits sacīja: “Es sekošu Tev, Kungs, bet atļauj man vispirms atvadīties no tiem, kas ir mājās.” Jēzus viņam atbildēja: “Kas, savu roku pielicis arklam, skatās atpakaļ, nav derīgs Dieva valstībai.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mieram tuvu septembris 2016