Ceturtdiena, 2014. gada 23. oktobris

Lai jūsu sirdī caur ticību mājotu Kristus,
un lai jūs iesakņotos
un nostiprinātos mīlestībā! (sal. Ef 3, 17)

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules efeziešiem (Ef 3, 14-21)
Brāļi, es krītu ceļos Tēva priekšā, no kura saņem vārdu ikviena cilts Debesīs un virs zemes, lai Viņš savas godības bagātībā liktu jūsos caur savu Garu nostiprināties iekšējam cilvēkam, lai jūsu sirdī caur ticību mājotu Kristus un lai jūs, iesakņojušies un nostiprinājušies mīlestībā, spētu līdz ar visiem svētajiem saprast, kas ir platums, garums, augstums un dziļums, un pazītu arī Kristus mīlestību, kas pārsniedz jebkādu saprašanu, lai tad jūs tiktu piepildīti ar visu Dieva pilnību.
Bet Viņam, kurš, pateicoties spēkam, kas mūsos darbojas, spēj visu izdarīt bezgala lielākā mērā, nekā mēs lūdzam vai saprotam, lai ir gods Baznīcā un Kristū Jēzū visās paaudzēs uz mūžu mūžiem! Amen. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 33 (32)
Refrēns: Zeme ir Kunga žēlsirdības pilna.

Gavilējiet, taisnīgie, Kungā,
krietnajiem piestāv slavas dziesma.
Teiciet Kungu uz cītaras,
uz desmitstīgu kokles spēlējiet Viņam! R.

Jo patiesi ir Kunga vārdi,
un visiem Viņa darbiem var uzticēties.
Viņš mīl taisnību un tiesu;
zeme ir Kunga žēlsirdības pilna. R.

Bet Kunga nodoms pastāv uz mūžiem,
Viņa sirds domas – uz paaudžu paaudzēm.
Svētīga ir tauta, kurai Dievs ir par Kungu,
tauta, ko Viņš ir izvēlējies sev par īpašumu. R.

Raug, Kunga acis ir pār tiem, kas Viņa bīstas,
pār tiem, kas cer uz Viņa žēlsirdību,
lai viņu dvēseli izglābtu no nāves
un viņus pabarotu bada laikā. R.

Alleluja.
Es atnācu uguni mest uz zemi
un ļoti vēlos, lai tā jau degtu.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 12, 49-53)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Es atnācu uguni mest uz zemi, un ko gan vēlos? Kaut tā jau degtu! Bet man jāpieņem kristība, un cik ļoti norūpējies esmu, kamēr tas notiks.
Jūs domājat, ka Es atnācu zemei dot mieru? Nē, Es jums saku, bet šķelšanos. Jo no šī laika pieci vienā namā būs sašķelti: trīs pret diviem un divi pret trim. Tēvs nostāsies pret dēlu, un dēls – pret tēvu, māte – pret meitu, un meita – pret māti, vīramāte – pret savu vedeklu, un vedekla – pret vīramāti.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.