Svētdiena, 1. marts
Rīta lūgšana
Svēto Rakstu lasījumi
Vakara lūgšana
Priestera komentārs
Klausies Dieva Vārdu

Lasījums no Radīšanas
grāmatas (Rad 22, 1-2.9-13.15-18)
Tajās dienās Dievs pārbaudīja Ābrahamu un sacīja viņam: “Ābraham!” Viņš atbildēja: “Te es esmu.” Tad Dievs teica: “Ņem savu viendzimušo dēlu Īzāku, kuru tu mīli, un ej uz Morijas zemi, un tur upurē viņu kā dedzināmo upuri uz viena no kalniem, kuru Es tev parādīšu.”
Nonācis vietā, kuru Dievs viņam bija norādījis, Ābrahams tur uzcēla altāri un salika virsū malku, un, sasējis savu dēlu Īzāku, uzlika viņu uz altāra virs sakrautās malkas. Un Ābrahams izstiepa roku un satvēra nazi, lai nokautu upurī savu dēlu.
Un, lūk, Kunga eņģelis sauca no debesīm: “Ābraham, Ābraham!” Tas atbildēja: “Te es esmu.” Eņģelis sacīja: “Nepacel savu roku pret zēnu un nedari viņam nekā ļauna! Tagad Es zinu, ka tu bīsties Dieva un manis dēļ neesi saudzējis pat savu vienīgo dēlu.” Ābrahams pacēla savas acis un ieraudzīja ērkšķu krūmā ar ragiem aizķērušos aunu. Paņēmis viņš upurēja to kā dedzināmo upuri dēla vietā. Tad Kunga eņģelis sauca Ābrahamam otrreiz no debesīm un sacīja: “Es esmu zvērējis pats pie sevis, saka Kungs. Tādēļ, ka tu esi izdarījis šo lietu un neesi saudzējis savu viendzimušo dēlu, Es tevi svētīšu un vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un kā smiltis, kas ir jūrmalā. Tavi pēcnācēji iekaros savu ienaidnieku vārtus, un visas zemes tautas tavos pēcnācējos tiks svētītas, tādēļ ka tu paklausīji manai balsij.”
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 116 (115)
Refrēns: Es staigāšu Kunga priekšā dzīvo zemē.

Es ticēju pat tad, kad runāju:
“Es esmu ļoti satriekts.”
Kunga acīs ir dārga
Viņa svēto nāve. R.

Ak, Kungs, Tavs kalps es esmu,
esmu Tavs kalps un Tavas kalpones dēls.
Tu esi sarāvis manas važas:
es nesīšu Tev slavas upuri
un piesaukšu Kunga vārdu. R.

Es izpildīšu savus solījumus Kungam
visu Viņa ļaužu priekšā,
Kunga nama pagalmos,
Jeruzaleme, tavā vidū. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules romiešiem (Rom 8, 31b-34)

Brāļi, ja Dievs ir ar mums, kas tad ir pret mums? Viņš nesaudzēja pat savu Dēlu, bet To atdeva par mums visiem. Kā tad Viņš mums līdz ar Viņu ne­dāvinās visu?
Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas attaisno? Kas ir tas, kurš notiesās? Vai Kristus Jēzus, kas nomira, vēl vairāk – kas ir augšāmcēlies un sēž pie Dieva labās rokas un mūs aizstāv? Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!

No mirdzoša mākoņa atskanēja vārdi:
“Šis ir mans mīļais Dēls, Viņu klausiet!”
Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 9, 2-10)

Tajā laikā Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri un Jēkabu, un Jāni un aizveda viņus vienus savrup augstā kalnā. Un tur Viņš pārveidojās to priekšā. Un Viņa drēbes kļuva mirdzoši baltas, kādas neviens balinātājs virs zemes nespēj izbalināt. Un viņiem parādījās Elijs ar Mozu un sarunājās ar Jēzu.
Bet Pēteris atbildot sacīja Jēzum: “Rabbi, mums ir labi šeit būt. Mēs uzcelsim trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” Jo viņš nezināja, ko runāt, tā kā viņi bija ļoti izbijušies.
Tad parādījās mākonis, kas viņus apēnoja, un no mākoņa atskanēja balss: “Šis ir mans mīļais Dēls, Viņu klausiet!” Un viņi, tūdaļ apskatījušies vis­apkārt, vairs nevienu neredzēja kā tikai Jēzu viņiem blakus.
Un, kāpjot lejā no kalna, Viņš pavēlēja, lai tie nevienam nestāsta, ko bija redzējuši, iekams Cilvēka Dēls nebūs no miroņiem augšāmcēlies. Un viņi ievēroja pavēli, pārrunājot tikai savā starpā, ko tas nozīmē: “augšāmcelties no miroņiem”. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mieram tuvu marta 2015