Svētdiena, 20. augusts
Rīta lūgšana
Svēto Rakstu lasījumi
Vakara lūgšana
Priestera komentārs
Klausies Dieva Vārdu

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgais Mieram tuvu draugs, šīsdienas Evaņģēlija fragments mums atklāj kanaāniešu sievietes ticību. Šī kanaāniešu sieviete bija pagāniete, svešiniece; viņa dzirdēja par Jēzu (Mk 7, 25) un tāpēc atnāca lūgt savas meitas dziedināšanas un atbrīvošanas žēlastību. Ticība rodas no dzirdēšanas, kā Rakstos teikts: “Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts no Kristus vārdiem.” (Rom 10, 17)

Efrēms Sīrietis, komentējot šo Evaņģēlijā aprakstīto notikumu par kanaāniešu sievietes ticību, ir teicis: “Viņa nāca pie Jēzus, saukdama: “Apžēlojies par mani!” – bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Kunga klusēšana vēl vairāk pastiprināja šīs sievietes saucienus un lūgumu. Viņš to panicināja ar klusēšanu, tomēr sieviete palika neatlaidīga. Viņš to pazemoja ar vārdiem, tomēr viņa neatkāpās. Viņš slavēja pagānu nicināto Izraēli, bet viņa nekurnēja. Vēl reizi pazeminādama savu dvēseli, viņa no jauna slavēja Izraēli, sakot: “Sunīši ēd druskas, kas nobirst no kungu galda,” – it kā jūdi būtu tautu kungi. Lai tiktu uzklausīta, sieviete nekaunējās pat no suņa vārda. Un tā visa dēļ Kungs viņai teica: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela!””

Kanaāniete uzskatīja, ka pietiks ar druskām, kas nobirst no galda, lai pabarotu suņus (pagānus) un atbrīvotu no ļauna viņas meitu. Viņa patiešām ticēja Tam, kas atdara savu roku un gādā ik dzīvajam, ko tas kāro (Ps 104(103), 28; 145(144), 16), neaizmirstot pat kraukļu bērnus, kad tie brēc (Ps 147(146), 9). Šādi ticēt nozīmē vienlaicīgi zināt, ka, salīdzinot ar Dievu, es drīzāk līdzinos sunim, proti, esmu necienīgs, bet Viņš ir Mīlestība, kas visus pamielo savas žēlsirdības dēļ. Sieviete, kas bija “viena no suņiem”, tagad, pateicoties ticībai, pievienojas “bērniem, kuri ēd pilnvērtīgu maizi”.

Dārgais brāli, dārgā māsa Kristū! Pazemīga un neatlaidības pilna ticība Jēzum Kristum kā mūsu Pestītājam mūs dara par patiesiem Dieva bērniem, jo kristīgi ticēt nozīmē pieņemt Jēzu un būt gatavam likt uz spēles visu savu dzīvi Viņa dēļ. Protams, pieredze rāda, ka ne vienmēr tas izdodas, ne vienmēr mēs spējam Viņam uzticēties pilnīgi, bieži vien gribam paļauties uz savām zināšanām, spēku, sociālo statusu, nevis uz Kunga doto žēlastību, kas mūs pārveido. Tāpēc neatlaidība kristīgajā dzīvesveidā un patiesa savu grēku un kļūdu atzīšana grēksūdzē dāvās tavai sirdij pārmaiņu un piepildīs tavu dzīvi ar drošības sajūtu, ka Kungs vienmēr ir par tevi nomodā, Viņš tevi vienmēr dzird un atbildēs uz taviem lūgumiem.

Kanaāniešu sievietes lielā ticība izglāba gan viņu, gan viņas meitu un ļāva reālajā dzīvē un reālajos apstākļos satikties ar Jēzu un piedzīvot Kunga dzīvinošo spēku un vārdu. Bet kā ar mani un ar tevi? Vai mēs, kristieši, cenšamies tuvoties Jēzum ar tikpat lielu ticību un paļāvību? Novēlu, lai šajā jaunajā nedēļā, kurā tu un es dzīvosim savu ikdienu pienākumu un darbu virpulī, mēs katrs piedzīvojam, ka neesam vieni, – mūsu Kungs nepaguris gaida to brīdi, kad atlicināsim laiku tam, lai tuvotos Viņam lūgšanā, Svētajā Misē, grēksūdzē, Euharistijā. Amen.

Priesteris Vitālijs Filipenoks

Mieram tuvu augusts 2017