Pirmdiena, 18. decembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Ievadvārdi

Kad mēs Tevi uzrunājam savā skaistajā, senajā, retajā latviešu valodā, Tu mūs saproti, Dievs. Tu saproti mūsu valodu. Tu saproti mūsu mīlestību pret mūsu valodu, Tu saproti mūsu mīlestību pret mūsu zemi. Vienīgo. Kas par lielu, lai tiktu paņemta klēpī un lakatā tīta (kā dziedam līdzi vienai no skaistākajām latviešu dziesmām), bet ne tik liela – un nekad tik liela nebūs –, lai iztiktu bez Dieva svētības. Šo mazumu, Dievs, mūsu Latvijai dāvā vienmēr! Mazumu Tavā priekšā. Vajadzību pēc Dieva. Un gudrību atzīt, ka Dievs ir vajadzīgs. Gudrību atzīt, ka ir vajadzīga Dieva svētība, vadība, gaisma. 

Saules mūžu mūsu Latvijai! Mīlestības spēku! Daudz jaundzimušu bērnu, un daudz jau dzimušo bērnu bezrūpīgu smieklu! Daudz godīgi nopelnītas naudas un daudz gudras saimniekošanas. Saudzīgus laikapstākļus zemniekiem. Daudz spožu ideju zinātnē, daudz lieliska radošuma mākslā un daudz veiksmes sportā. Gandarījumu tiem, kas nav aizbraukuši, un vēl jo lielāku – tiem, kas atgriežas mājās. Mierīgu sirdi un labu prātu visiem.

Arī šogad šajā novembra, Latvijas jubilejas mēneša, izdevuma lappusēs ar savu sirds lūgšanu Tevi, Dievs, uzrunā dažādi latvieši. Un vēl neskaitāmi vairāk un nesalīdzināmi dažādāki pievienos šīm lūgšanām savu amen. Uzklausi mūs!
Jo (un es zinu, ka ar teoloģiskiem argumentiem to nepierādīt, bet ļausim mīlestībai joprojām “neprast skaitīt” un tāpēc neskaitīt arī argumentus) – es tomēr Tev šo aušīgo komplimentu pateikšu. Tu esi Dievs ar mums, un tāpēc it īpaši novembrī Tu esi latvietis. Mēs runājam vienā valodā un mīlam vienu zemi, lai to kopā svētītu, kopā lolotu un kopā celtu. Lai kopā pieminētu pagātni un kopā sapņotu nākotnes sapņus. Lai kopā ar to lepotos un kopā svinētu svētkus. Dievs, svētī Latviju! Amen.


Aija Balode

Mieram tuvu decembris 2017