Pirmdiena, 22. jūlijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Ievadvādri

Grāmatā “Septiņi pēdējie vārdi” jezuītu priesteris Džeimss Mārtins apcer interesantu jautājumu. Vai Jēzus, būdams uz krusta, zināja, ka Viņš augšāmcelsies? Viņš bija Dievs un tāpēc drīkstēja zināt. Viņš bija cilvēks un tāpēc drīkstēja nezināt.
Kā tas būtu, ja nezināja?
Kā tas būtu, ja mēs šodien nezinātu?

Un – kā tas būtu, ja Kungs nemaz nebūtu augšām­cēlies? Melna tumsa, jau tikai tā jautājot. Melnum melna, bezcerīga.

Jēzu, lai arī esam cilvēki, šodien mēs drīkstam zināt. Zināt, ka Tu augšāmcēlies. Mēs drīkstam pazīt šo bezgalīgās dzīvības, bezgalīgās gaismas, bezgalīgās mīlestības loku, kurā mēs visi, dzīvie un mirušie, cilvēki un Dievs.
Nē, tas neatņem smagumu krustam, asumu naglām un baisumu faktam, ka Dievs/cilvēks nomira, nosmokot, piekalts pie krusta, neizsakāmās sāpēs... Un tomēr – mēs neprotam par to domāt, it kā nebūtu bijusi augšāmcelšanās, jo mēs zinām.
Cik daudz tas maina. Vai jūti? Mēs zinām, ka Viņš, kuram viss ir iespējams, augšāmcēlās. Viss ir iespējams mūsu Dievam. Arī šodien. Un tāpēc, ja vien mēs Viņā un Viņš mūsos, tad attiecībā uz savas vienīgās, Dieva nepelnīti dāvātās dzīves dāvanu mums nav jāgaida Klusās sestdienas nakts. Mēs drīkstam savā ticībā, pateicībā un no Dieva saņemtās žēlastības pilnībā būt dzīvi un laimīgi jau šodien.

Aija Balode 

Mieram tuvu jūlijs 2019