Pirmdiena, 22. jūlijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Ievadvādri

Nē, tie nav akmeņi, kas krīt melnā tumsā. Akmeņi, ko mēs, grēcinieki, sviežam cits uz citu, apsūdzēdami, skauzdami un nievādami. Tie arī nav akmeņi, kas skrien augšup – Dievam sūdzēt, kā pasakā kaza kāpa. Sūdzēt par to, ko šie niekkalbji sastrādājuši, kādus jaunus Bābeles torņus cēluši. Nespēdami vienoties, nespēdami norimt un ieklausīties savā elpā un tajā, cik mierīgi starp diviem rāmiem krastiem plūst žēlastības un atkal žēlastības upe... Bet tajā atspīd neskaitāmas baltas zvaigznes. Mierīgas, laimīgas un brīvas.
Tajā pirmajā krastā – mans lielais es. Negudri liels. Nevajag tā! Atraisies! Nepieķeries vairs ne savam prātam, ne savai ziņai, ne savam ceļam. Tu nezini, kas no tā visa tev labāk. Tu nezini, kas no tā visa tevi darīs laimīgāku – tas, ka tev būs, vai tas, ka trūks.
Un tajā otrajā krastā – mans lielais Dievs. Ar lielu solījumu – Es tevi atspirdzināšu.
Ir jūlijs. Apstājies. Iepeldi žēlastībā, kas abiem krastiem ļāvusi satikties, apskauties, sa­plūst. Iepeldi siltajā, labajā, dziedinošajā žēlastības upē, kas Dievam un tev ļāvusi satikties, kas tavai gribai ļāvusi Dieva gribai at­doties un tavai sirdij sacīt – Dievs, Tu zini. Māci man nepretoties! Māci man Tavu žēlsirdību atmirdzēt, mierīgai, laimīgai un brīvai, kā zvaigzne upē atmirdz. At­mirdzēt un atspirgt.

Aija Balode

Mieram tuvu jūlijs 2019