Piektdiena, 18. oktobris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

 


Ievadvādri

Kad man trūkst skaistu savu lūgšanu vārdu, es pavisam lēni, vārdu pa vārdam, to katru izgaršojot, lūdzu Tēvs mūsu... To kādās vakara pārdomās šomēnes iesaka Terēze. Daudziem viņa ir Terēzīte – bet drīzāk tāpēc, ka mīļa, nevis tāpēc, ka maza. Tikai salīdzinājumā ar viņas vārda māsu no Avilas Terēzi no Lizjē dēvē par mazo. Lielas ir abas Karmela Terēzes, lielas savā drosmīgajā sirdī, lielas savā mīlestībā un ticības spēkā.
Kad ar vienu Tēvs mūsu vien nepietiek, kad par daudz nemiera un pasaules, tad nav iespējams citādi – ir jāņem rokās rožukronis. Vārdu pa vārdam, lūgšanu pa lūgšanai, Esi sveicināta, Marija – skaistā lūgšana cita aiz citas, lūdz par mums – sir­snīgais lūgums cits aiz cita, lūdz par mums, lūdz, lai notiek tā, kā vajag notikt, lūdz, lai mēs lūdzam Dievam patīkami, lūdz, lai mēs Dievam patīkami dzīvojam un mīlam. Esi sveicināta, Marija..., Esi sveicināta... lūgšana aiz lūgšanas, pērlīte aiz pērlītes, doma aiz domas, un ar katru Esi sveicināta tās kļūst aizvien rimtākas, aizvien šajā brīdī un šajā vietā iesakņotākas, aizvien klātesošākas.
Esi sveicināta, Marija, un sveicini Dievu! Tu Viņu pazemībā izvēlējies, tevi Viņš godībā pa­augstināja. Esi sveicināta, Marija, un māci man tāpat Dievu sveicināt – jau esot Viņam tuvu, jau esot pazemībā, jau godībā.
Tagad un mūsu nāves stundā – lūdz par mums! Tagad – lūdz, lai Dievs liek manā sirdī milzu pateicību par to, ka tagad un mūsu nāves stundā vēl ir gluži šķirtas realitātes. Paldies par visu, kas jo­projām pārpilnībā, paldies par to, ka vēl tik daudz dzīvības, tik daudz iespēju, vēl tik daudz lūgšanu, vēl tik daudz pērlīšu, vēl tik daudz skaistu ieceru, kas lūgšanā tiek sakārtotas, tik daudz domu, kurās tiek ienests miers.
Un par mūsu nāves stundā paldies. Paldies, ka drīkstu cerēt – arī tā stunda būs laba. Jo arī tai Dievs man ir devis tevi, Marija, par pavadoni; arī tajā es tevi sveicināšu. Ņem mani pie rokas tajā stundā, lai pirms lielā Amen jau kopā varam apliecināt: Gods lai ir Tēvam un Dēlam, un Svētajam Garam. Un ar to arī pietiks, jo tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos būs kļuvis par vienu nedalāmu, ticībā izlūgtu, cerībā gaidītu, mīlestībā pie­pildītu patiesību.

Aija Balode


 

Mieram tuvu oktobris 2019