Pirmdiena, 18. decembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Maija mēnesis Baznīcā

Maijs – Dievmātes godināšanas mēnesis
Katram ir sava gaume attiecībā uz gadalaikiem, taču šķiet, ka pavasaris patīk visiem. Mūsu platuma grādos tas savu kulmināciju piedzīvo maijā, līdz ar to ir taisnīgi teikt, ka maijs ir gada skaistākais mēnesis un, iespējams, tieši tādēļ ir veltīts Dievmātei. Tas ir ļoti atbilstoši, jo viņa pati, kā ir teikts kādā senā garīgā dziesmā, ir “par sauli spožāka un par mēnesi skaistāka”, taču šī asociācija būs patiesi pilnīga tikai tad, ja mēs izmantosim šo svētīgo laiku, lai arī paši iegūtu kaut ko no Dieva draudzībā ar Kristus Māti Mariju. Šim nolūkam kalpo, piemēram, tradicionālie maija dievkalpojumi, kad ticīgie visās pasaules malās pulcējas, lai brīvā dabā godinātu Dievu ciešā garīgā vienotībā ar Jaunavu Mariju. Maija mēnesi ievada Svētā Jāzepa, strādnieku aizbildņa, svētki, savukārt maija pēdējā dienā svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas apmeklēšanas svētkus. Svētā ģimene ir paraugs un atbalsts Baznīcai tās ceļā uz garīgo pilnību.

Mums, katoļiem, kopā ar pareizticīgajiem ir pienākums liecināt pasaulei un citām kristīgajām konfesijām ne tikai par Jēzu Kristu, bet arī par Dievmāti un viņas lomu Baznīcas dzīvē. Kā teicis svētais Bernards, neviens vēl nav ticis pievilts, lūdzot viņas aizbildniecību.

Maija mēnesī Baznīca godina arī citus svētos, kuru dzīves īsus aprakstus varēsiet lasīt mūsu izdevumā. Ārkārtīgi interesanta šomēnes ir sadaļa Mēneša svētais, kurā varēsiet iepazīt īstenu mūsu laikmeta svēto no Brazīlijas – puisi, kura beatifikācijas process ir tikko uzsākts.

Vēl viens būtisks šā mēneša datums – 24. maijā, tieši 40 dienas pēc Lieldienām, svinēsim Kunga Jēzus Kristus Debeskāpšanas svētkus. Gan šiem svētkiem, gan arī katrai svētdienai piedāvājam atbilstošu, labi sagatavotu priestera komentāru. Zīmīgi, ka vairāki priesteri savos komentāros runā par Dievu Svēto Garu, – jau varam sākt gatavoties Viņa nonākšanai Vasarsvētkos, bet maija beigās sāksim arī īpašu novennu, gaidot šos svētkus, kurus svinēsim jūnija sākumā.

Patriotisma izaicinājums
4. maijā mēs svinam Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, atceroties, ka 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma “Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Valstisko neatkarību nedrīkstam uztvert kā pašu par sevi saprotamu vērtību, tā ir liela Dieva dāvana, kura ir jānovērtē un jāsargā. Tik daudzām tautām vēl šobrīd nav savas valsts!

Šajā grāmatiņā atradīsiet skaistas svētā Jāņa Pāvila II pārdomas, kurās svētais pāvests saka: “Tēvzeme ir mantojums, par kuru esam pateicību parādā Kristum.”

Kristīgais patriotisms ir īpašs ar to, ka tas laicīgajām problēmām liek meklēt arī garīgus risinājumus. Kristietim ir pienākums iesaistīties politiskajā dzīvē, cīnoties par taisnīgumu un cilvēka cieņai atbilstošu sociālo vidi, uz to mūs mudina Baznīcas sociālā mācība, kas mūsu zemē diemžēl vēl nav pietiekami popularizēta.

Taču pāri visam mums ir jāmācās balstīt savu dzīvi Dievā, ne tikai garīgajā izpratnē, bet arī laicīgajās lietās. Piemēram, mums ir jālūdz Svētā Gara gaisma, lai saprastu, par ko balsot vēlēšanās, jālūdzas, lai Dievs pasargā mūs no pakļaušanās meliem un tukšiem solījumiem.

Sarežģītos laikos, par kādiem varam nodēvēt arī mūsu dienas, kuras pašreiz piedzīvojam, svarīgi ir palikt cilvēkam, palikt Dieva bērnam, vairojot mieru un saskaņu. Tas nav iespējams bez pastāvīgas ticības saiknes ar Dievu, bet šī saikne tiek stiprināta ar lūgšanām un svētajiem sakramentiem.

Pāvesta lūgšanu nodoms
Šoreiz pāvesta lūgšanas nodoms tiek veltīts Āfrikas kristiešiem, aicinot viņus kļūt par miera lieciniekiem: “Lai Āfrikas kristieši sniedz pravietisku liecību samierināšanās, taisnīguma un miera īstenošanā, par piemēru ņemot žēlsirdīgo Jēzu.”
To, cik īpašs Baznīcai ir Āfrikas kontinents, man bija iespēja saprast, pirms kāda laika apmeklējot Ruandu. Zeme, kurā Evaņģēlijs, šķiet, no visām Āfrikas valstīm bija iesakņojies visdziļāk, pirms ceturtdaļgadsimta piedzīvoja nežēlīga genocīda šausmas, liekot uzdot daudzus jautājumus. Piemēram, kāpēc visvairāk Tutsi ciltij piederīgo tika nogalināts tieši baznīcās, kuras viņiem izmisumā likās visdrošākais patvērums... Taču, neraugoties uz pagātnes šausmām, neraugoties uz grūtībām, kas skar arī jebkuru citu Āfrikas valsti, daudzu šī kontinenta kristiešu ticība un neviltotā dievbijība paliek cerības zīme Baznīcai. Ieklausoties pāvesta aicinājumā, lūgsim par Āfriku un kopā ar Āfriku!

Novēlot visiem “Mieram tuvu” lasītājiem
brīnišķīgu šo skaisto gada mēnesi,

priesteris Edgars Cakuls



Mieram tuvu decembris 2017