Pirmdiena, 18. decembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Oktobra mēnesis Baznīcā

Rožukroņa laiks
Reizēm varam krist mānīgā ilūzijā, uzskatot senas lietas par novecojušām. Šāds stereotips ir kļuvis par veiksmes stāstu daudziem antikvariātiem, kuri par lētu naudu ir uzpirkuši īstus dārgumus no cilvēkiem, kuri nespēja līdz galam no­vērtēt sev piederošos artefaktus.

Tiem, kuri ikdienā izmanto šo iedarbīgo lūgšanu, Rožukroņa vērtība nav jāpierāda. Tas ietver sevī visus trīs Katoliskās Baznīcas katehismā minētos lūgšanas veidus, proti, Rožukronis ir gan verbālā lūgšana, gan meditācija, turklāt tas atver sirdi arī visaugstākajai lūgšanas formai – kontemplācijai. Tiem, kas vēl nav pieņēmuši šo lūgšanu par savu vai kādu iemeslu dēļ ir to atmetuši, iespējams, var palīdzēt atsauce uz ietekmīgām autoritātēm. Mūsdienu līdz šim izcilākā pāvesta svētā Jāņa Pāvila II kalpojumu burtiski apjož Rožukroņa lūgšana. Sava pontifikāta sākumā, 1978. gadā, uzrunājot ticīgo tautu Sv. Pētera bazilikas laukumā, viņš teica: “Rožukronis ir mana mīļākā lūgšana. Tā ir brīnišķīga savā vienkāršībā un dziļumā. No visas sirds es aicinu jūs lūgties Rožukroni!” Savukārt dažus gadus pirms aiziešanas mūžībā ar apustulisko vēstuli Rosarium Virginis Mariae, kura datēta ar 2002. gada 18. oktobri, Svētais tēvs pievienoja tradicionālajām Rožukroņa apcerēm ceturto – Gaismas – daļu, kurā tiek pārdomāti Jēzus paveiktie brīnumi un citi Baznīcai svarīgi notikumi, tādējādi uzsverot šīs senās lūgšanas aktualitāti.

Mieram tuvu grāmatiņā, kuru turat rokās, uzreiz pēc Svētās Mises lūgšanām atradīsiet visu, kas varētu jums palīdzēt pilnvērtīgi lūgties Rožukroni. Gribas novēlēt, lai šī lūgšana kļūst par spēka avotu gan katra katoļa individuālajai izaugsmei, gan arī mūsu draudžu un kopienu garīgajai attīstībai, turklāt ne tikai oktobrī, bet katru mīļu dienu.

Oktobris arī šogad ir bagāts ne tikai ar savām piecām svētdienām, bet arī ar daudziem svētkiem un piemiņas dienām. Ja parasti oktobri var dēvēt teju par Karmela mēnesi, tad šogad paradoksālā veidā svētdienas liturģiskā prioritāte aizēno gan svētās Terēzes no Bērna Jēzus (Terēzes no Lizjē) piemiņas dienu 1. oktobrī, gan arī svētās Terēzes no Jēzus (Terēzes no Avilas) atceri mēneša 15. datumā! Šī neparastā sakritība nebūt nemazina abu izcilo svēto aizbildniecības nozīmi, gluži otrādi, šķiet, ka zināms liturģiskais pazemības plīvurs to uzsver vēl vairāk. Oktobrī īpaši lūgsimies par visām Karmela garīguma kopienām mūsu zemē, kā arī neaizmirsīsim Rīgas Garīgo semināru un Katoļu ģimnāziju. Abas šīs formācijas vietas bauda jo īpašu svētās Terēzes no Bērna Jēzus aizbildnie­cību. Par viņas spēku mums atgādinās arī kāda cita svētā – māte Terēze no Kalkutas, kuras citātos sastapsim vairākas atsauces uz šo svēto karmelīti.

Bez Karmela svētajiem oktobrī godināsim savā pazemībā diženo svēto Francisku, kā arī svēto Lūkasu, kas ir viens no četriem evaņģēlistiem un Apustuļu darbu autors, apkopojis liecības par Baznīcas dzīvi tās pirmsākumos. Tāpat pieminēsim agrīno Baznīcas tēvu svēto Ignāciju no Antiohijas, svēto Margaritu Mariju Alakoku un daudzus citus. Oktobra sākumā īpašas pārdomas varēsim veltīt saviem sargeņģeļiem.

Sadaļā Mēneša svētais iepazīsimies ar bavārietes svētās Annas Šeferes dzīvesstāstu. Pāvests Be­nedikts XVI kanonizēja savu tautieti 2012. gada 21. oktobrī. Savā garīgajā pieredzē viņa ir visai līdzīga slavenajai franču mistiķei Martai Robēnai. Tas, ka Dievs sūta šādus spēcīgus un neparastus aicinājumus, ir cerības zīme mūsdienu tik ļoti se­kularizētajai pasaulei. Ir vērts novērtēt šo pieredzi un izmantot arī mūsu laika svēto aizbildniecību.

Savukārt ikmēneša sadaļa Mēneša liecinieks turpina iepazīstināt ar mūsu laikabiedru garīgās dzīves cēlumiem un kritumiem, atgādinot, ka mēs visi esam tikai cilvēki, taču arī mūsu rīcībā ir tikpat nešaubīgs Dieva žēlastības atbalsts, kādu varēja baudīt leģendārie svētie no tuvām un tālām sendienām. Novērtēsim arī mūsu vienmēr uzticīgos Dieva patiesības lieciniekus – priesterus, kuru ko­mentāri arī šajā mēnesī ir labs iedvesmas avots.


Pāvesta lūgšanu nodoms
Svētais tēvs pievērš mūsu uzmanību skarbai so­ciālajai problēmai: “Par darba cilvēku pasauli, lai visiem tiktu nodrošināta cieņa un saglabātas tiesības, kā arī par to, lai bezdarbniekiem tiktu sniegta iespēja līdzdarboties kopējā labuma veidošanā!” Mūsdienu augsti organizētajā sabiedrībā izkrišana no jebkuras “sistēmas” automātiski ietver sevī emocionālu un arī reālu apdraudējumu. Bezdarbs, šķiet, ir skarbākais šādas pieredzes piemērs. Pat vispilnīgākā sociālās aizsardzības sistēma neaizvietos cilvēcisko atbalstu un garīgo stiprinājumu.

Pāvesta iniciatīva ir arī Pasaules misiju diena, kuru šogad atzīmēsim 22. oktobrī. To iedibinājis pāvests Pijs XI, mudinot lūgties par misionāriem, kā arī katram apzināties savu apustulisko aici­nājumu. Redzot, cik ļoti un cik dažādos līmeņos tiek plosīta mūsu sabiedrība, bieži nāk atmiņā Lūcijas Garūtas slavenā kantāte Dievs, Tava zeme deg. Šis skaņdarbs, kura pirmatskaņojums notika 1944. gadā, diemžēl nav zaudējis savu aktualitāti, jo ļaunuma cīņa pret labo turpinās. No katra kristieša ir atkarīgs tas, vai tīrā Dieva patiesības maize sasniegs mūsu laikabiedru dvēseles, jo tikai Viņš var mūs glābt, cits neviens!

Novēlot svētīgu oktobra mēnesi,

draudzībā ar Kristus Māti Mariju,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu decembris 2017