Svētdiena, 16. decembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Decembra mēnesis Baznīcā

Advents – iekšējā klusuma laiks
Skaistais Kristus Dzimšanas svētku gaidīšanas simbols – Adventa vainags, kurš rotā ne tikai mūsu mājas un baznīcas, bet arī veikalu skatlogus, šogad būs vairāk simbolisks nekā parasti, jo tā pēdējo, ceturto sveci iedegsim pašā Ziemassvētku priekšvakarā. Decembris ir pieteicis sava veida monopolu Adventam, spējot nodrošināt tikai trīs pilnas nedēļas kluso pārdomu un lūgšanas laikam, kuru jau tā pamatīgi plosa pirmssvētku burzma un daudzie pasākumi. Tādēļ visiem, kuriem ir izpratne par Adventa īsto nozīmi, tas jācenšas īstenot iespējami pilnvērtīgi. Simboliskā, taču tajā pašā laikā ļoti konkrētā veidā Adventā esam aicināti piedzīvot to pašu pieredzi, kuru jūdu tauta īstenoja kopš Ābrahama laikiem, gaidot Mesiju. No mums pašiem ir atkarīgs, vai un cik pilnīgi izmantosim Adventa laiku, kas ir visas Baznīcas un mūsu katra garīgs svētceļojums uz Betlēmi.
Nevēlos raisīt aizdomas par pašreklāmu, taču uzdrošinos apgalvot, ka šajā svētceļojumā izdevums Mieram tuvu saviem lasītājiem vairāk nekā jebkad būs labs palīgs iespējami pilnīgai Adventa garīgajai pieredzei. Noderīga un svētīga būs gan tikšanās ar Dieva Vārdu, meditējot liturģiskos lasījumus, gan arī lūgšanas un garīgo skolotāju pārdomas, kuras atradīsiet mūsu grāmatiņā. Tā, piemēram, 12. decembra vakara lūgšanā Aleksandrs Solžeņicins ar skaistu, personisku liecību, dažos vārdos izsaka Adventa ceļa būtību un nozīmi. Tāpat svētais Jānis no Krusta, viens no daudzajiem svē­tajiem, kurus pieminēsim decembrī, aicina vērsties pie Dieva ar šādiem vārdiem: “Kungs, ieved mani sava klusuma dievišķajā bagātībā, šajā pilnībā, kas spēj bez atlikuma piepildīt manu dvēseli!” Šķiet, kas vēl vairāk būtu vajadzīgs, taču šajā grāmatiņā atradīsiet vēl daudz vairāk!
Nedrīkstam piemirst arī priesteru komentārus, kuri, kā vienmēr, ir personalizēti un saturīgi. Arī es pats daudz ieguvu, pārlasot savu brāļu pārdomas. Nebiju agrāk par to iedomājies, taču jāpiekrīt priesterim Edijam Silēvičam, ka Marija pasludināšanas brīdī ir ieguvusi jaunu vārdu... Savā ziņā ir jāpriecājas par to, ka īpašais grieķu termins netiek attiecināts uz Dievmāti ikdienā, jo pateikt “Ave Maria!” ir daudz vienkāršāk, nekā izrunāt “Ave Kecharitomene!”, taču viņas misiju un būtību šis vārds izsaka ļoti precīzi. Pārdomās par šīm teoloģiskajām niansēm varēsim pakavēties, svinot Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu 8. decembrī, taču Adventā sastapsim vēl daudzus citus mariāniskus akcentus kā, piemēram, Gvadalupes notikumu atceri 12. decembrī. Galu galā, kā mums to atgādina priesteris Juris Jalinskis,
Marija ir visu laiku ietekmīgākā sieviete un bez viņas ne Adventa, ne arī Ziemassvētku pilnvērtīga pieredze nebūs iespējama.

Esam Kristus ģimenei piederīgi
Nav šaubu, ka Kristus dzimšanas atcere ir ģimeniskākie no visiem svētkiem. Vispirms jau tādēļ, ka parasti tie tiek svinēti ģimenē. Arī uz baznīcu Ziemassvētkos visi dodas kopā. Taču svarīgākais ģimeniskuma akcents ir meklējams pašā svētku būtībā, jo mēs godinām Dievu, kas ir tapis cilvēks, kļuvis viens no mums, lai arī mēs būtu piederīgi Kristum. Viņā, kā saka apustulis Pāvils un daudzi citi, mēs esam tikuši Dieva adoptēti, esam Viņa saimes daļa.
Kopš seniem laikiem kristiešiem ir ierasts citam citu saukt par brāļiem un māsām. Kāds ir teicis, ka egoisma pamatā ir kļūdaina pārliecība par to, ka cilvēks pieder pats sev. Svinot Kristus Dzimšanas svētkus, mēs varam izmantot iespēju atvērt plašākus savas dvēseles apvāršņus, novērtējot līdzcilvēkus, uzlūkojot viņus ar Bērna Jēzus acīm – kurš bija un vienmēr paliek vienādi labvēlīgs pret visiem.
Ziemassvētkus rotā daudzi dievkalpojumi, katrs ar savu liturģisko akcentu. Liela nozīme ir arī atceres dienām Ziemassvētku oktāvas laikā, kuru tradicionāli noslēdz Svētās ģimenes svētki. Šogad tos svinēsim 30. decembrī. Ģimeniskuma ideju atpazīsim arī Mieram tuvu sadaļā Mēneša liecinieks, kas ļaus iepazīties ar brīnišķīgu, jaunu ģimeni no Salaspils, kuras piederīgajiem ceļš pie Dieva ir kļuvis par ceļu arvien ciešākai tuvībai citam ar citu.
Arī sadaļa Mēneša svētais ir visai ģimeniska, neraugoties uz to, ka tās varonis, Dieva kalps arhitekts Antonio Gaudi pats nebija precējies. Taču viņa mūža darbs – Barselonas katedrāle – ir veltīta Svētās ģimenes godam. Aicinu visus iepazīties ar “Dieva arhitekta” neparasto dzīves gājumu, kurš turklāt ir aprakstīts ļoti atraktīvā manierē, kas noteikti īpaši uzrunās hipsteriskās subkultūras piekritējus. Arī pats Gaudi savā jaunībā ir bijis visai ekscentrisks dendijs, taču, pateicoties darbam pie katedrāles celtniecības, viņš ir piedzīvojis dziļas iekšējas atgriešanās žēlastību.

Pāvesta lūgšanu nodoms gada izskaņā
Vispārējais pāvesta lūgšanu nodoms decembrī ir veltīts tiem, kuriem Baznīca ir uzticējusi svarīgo ticības tālāknodošanas kalpojumu: “Lai tie, kas ir iesaistīti ticības skaidrošanā, spēj atrast vārdus, lai uzturētu mūsdienīgu dialogu ar dažādām kultūrām!”
Šis aicinājums, pirmkārt, ir veltīts bīskapiem un priesteriem kā “ticības depozīta” sargātājiem, kā arī teologiem. Taču man atmiņā nāk kāda cienījama pasniedzēja, karmelītu tēva teiktais – ar veselīgu humoru viņš popularizēja tēzi par to, ka tikai svētie drīkst sevi saukt par teologiem, visi pārējie esot tikai teoloģijas pasniedzēji. Šie vārdi atgādina, ka jebkura pilnvērtīga teoloģiska darba pamatā ir garīgā pieredze un pazemības tikums. Dižais šveiciešu jezuīts Hanss Urss fon Bal­tazars arī ir atstājis viedus vārdus. “Patiesa teoloģija sākas un noslēdzas uz ceļiem,” viņš kādreiz rakstīja.
Tā vien šķiet, ka par ticības tālāknodošanu esam atbildīgi mēs visi, jo šie teologa pamat­instrumenti katram no mums ir rokas stiepiena attālumā. Līdz ar to arī pāvesta aicinājums ir veltīts visiem Dieva bērniem. Izmantosim gan Adventa, gan Kristus Dzimšanas svētku laiku, lai augtu ticībā un būtu vēl pilnvērtīgāki Viņa patiesības liecinieki pasaulei!


Novēlot svētīgu Adventa laiku
un priecīgus, gaišus Ziemassvētkus,

priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu decembris 2018