Pirmdiena, 22. jūlijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Maija mēnesis Baznīcas dzīvē

Dievs, svētī Māras zemi Latviju!
Esam sagaidījuši gada skaistāko mēnesi, izsenis veltītu Dievmātes godam. Turklāt maijā mūsu valsts svin savas neatkarības atjaunošanas gadadienu. Ņemot vērā to, ka Latvija, kopā ar Igauniju būdama senās Livonijas mantiniece, nes Māras zemes titulu, šāda sakritība šķiet kā Dieva smaids, apstiprinot, ka Kristus Mātes sargājošā roka vienmēr ir pār mums.
4. maijs šogad ir īpašs arī ar to, ka šajā dienā mums tiks konsekrēts jauns bīskaps. Viņa Ekselence Andris Kravalis, Svētā tēva norīkots palīgbīskaps Rīgas arhidiecēzei, saņems priesterības sakramenta pilnību, lai ar savu kalpojumu arī turpmāk atbalstītu arhibīskapumetropolītu Zbigņevu Stankeviču, kā viņš to jau ir darījis, būdams diecēzes ģenerālvikārs. Priecājamies par jauno bīskapu, novēlam viņam Svētā Gara atbalstu un apsolām lūgties par viņu.
Atgādināšu, ka bīskaps Andris Kravalis, neraugoties uz lielo aizņemtību, daudzu gadu garumā ir bijis Mieram tuvu teoloģiskais konsultants. Viņš paudis gatavību arī turpmāk, nu jau būdams bīskapa statusā, līdzdarboties mūsu izdevuma tapšanā. Par to īpašs prieks.

Svēto piemiņas dienas maijā
Kā jau minēju, viss maijs tiek pavadīts Dievmātes zīmē. Kristus Māte ir pirmais un galvenais liecinieks Svētā Gara spēkam, jo caur Viņu Dieva Vārds kļuva cilvēks zem Marijas sirds. Dievmāte ne tikai saglabāja sevišķu saikni ar Kristu, paliekot uzticīga Viņam līdz galam, bet arī kopā ar apustuļiem ieguva īpašu Svētā Gara klātbūtnes zīmogu.
Ir likumsakarīgi līdzās Marijai redzēt arī svēto Jāzepu, kuru maija pirmajā dienā godināsim kā strādnieku aizbildni. Tāpat maijā pieminēsim apustuļus svēto Filipu, svēto Jēkabu un svēto Matīsu, kā arī svēto Ritu, palīdzētāju šķietami neiespējamās lietās. Maija noslēgumā šogad svinēsim Kunga Debeskāpšanas, kā arī Vissvētākās Jaunavas Marijas Apmeklēšanas svētkus, kuri līdzās Fatimas notikumu atcerei 13. maijā vēl vairāk izceļ jaunā mēneša mariānisko akcentu.
Arī Mēneša liecinieks šoreiz ir liels Dievmātes draugs. Viņu sauc Dainis Znots, viņš ir no Siguldas, taču ik mēnesi dodas svētceļojumā uz Aglonu, kā arī ir neiztrūkstošs svētku dalībnieks 15. augustā. Daiņa dzīves stāsts ir skaists, taču visai sarežģīts. Viņš ir ģeogrāfs, romantiķis, dzejnieks... un alkoholiķis, kurš jau vairāku gadu garumā ar Dieva palīdzību veiksmīgi cīnās ar postošo atkarību. Līdz šim man nav bijis gods Daini iepazīt personiski, taču, lasot viņa liecību, es uzreiz sajutu radniecīgu dvēseli, it īpaši brīdī, kad Dainis atzinās, ka reiz gribējis iekaustīt manu labo draugu priesteri Ronaldu. “Tobrīd man gribējās zvelt viņam pa seju,” atzīstas mūsu varonis. Esmu pārliecināts, ka arī jūs smelsiet daudz iedvesmu, iepazīstoties ar Daiņa dzīves stāstu.
Īpaša šoreiz būs sadaļa Mēneša svētais, kurā iepazīsimies ar ķīmijas zinātņu doktori Gvadalupi Ortisu de Landasuri, kuras beatifikāciju pāvests Francisks vadīs Romā šī gada 18. maijā. Gvadalupe ir trešā personālās prelatūras Opus Dei saimes pārstāve, kas tiks iecelta svētīgo kārtā. Viņas dzīvesstāsts atklāj izcilu personību, kura atbildējusi Dieva aicinājumam un īstenojusi savu svētumu, sekojot svētā priestera Hosemarijas Eskrivas de Balagera piedāvātajam garīgajam ceļam, kura pamatā ir uzticība Dievam ikdienas pienākumos un profesionālajā darbā. Ļaušu lasītājiem pašiem iepazīt skaisto nākamās svētīgās dzīvesstāstu, pilnu ikdienišķas varonības. Drīzās beatifikācijas sakarā sveicam prelatūru Opus Dei, kura ir devusi Baznīcai tik izcilus svētos, un vēlam, lai Dievs arī turpmāk svētī šīs kopienas īstenoto darbu Latvijā. Viens no prelatūras priesteriem ir veltījis saturīgu komentāru kādai no maija svētdienām. Pateicība viņam un arī citiem, kas atbalsta mūsu izdevumu ar savām pārdomām un garīgajām atziņām. Īpaši vēlos izcelt priesteri Andri Priedi, kurš šoreiz gan nav rakstījis komentāru, taču ir sacerējis skaistu, Latvijai veltītu lūgšanu, sava veida litāniju četriem tās novadiem, kuru vainago veltījums manai dzimtajai Latgalei.

Pāvesta lūgšanu nodoms aprīļa mēnesī
Maijā Svētais tēvs mūs aicina lūgties par Āfriku, uzsverot vajadzību pēc vienotības šī kontinenta tautu vidū, kā arī pieminot Baznīcas lomu tās īstenošanā: “Lai caur savu bērnu iesaistīšanos Baznīca Āfrikā top par raugu tautu vienībai, kas kļūtu šim kontinentam par cerības zīmi!”
Āfrika atrodas salīdzinoši tālu no mums, un tāpēc var rasties iespaids, ka “melnais kontinents” ir visai monolīts savā nacionālajā sastāvā. Taču tas tā nebūt nav. Pirms dažiem gadiem man bija iespēja pabūt Ruandā, vienā no mazākajām Āfrikas valstīm, kura atrodas pašā tās vidienē. Drausmīgais 1994. gada genocīds, kurā dažu mēnešu laikā dzīvību zaudēja gandrīz miljons cilvēku, šokēja visu pasauli, skarbā veidā atgādinot, cik smagas sekas var būt etniskajiem konfliktiem. Ņemot vērā šo un citus pagātnes notikumus, pāvesta aicinājums lūgties par Āfriku iegūst nopietnu pamatojumu. Lai Kibeho Dievmāte sargā Āfriku savā patvērumā!

Novēlot visiem lasītājiem svētīgu maija mēnesi,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu jūlijs 2019