Otrdiena, 7. aprīlis
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Marta mēnesis Baznīcā

Svētīgais Gavēņa laiks
Esam uzsākuši Lielā gavēņa laiku. Vērīgs Mieram tuvu lasītājs jau būs iepazinies ar Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapa V. E. Andra Kravaļa pārdomām, pagājušajā mēnesī komentējot Pelnu trešdienas un Gavēņa sākuma svarīgumu. Nevēlos atkārtoti piesaukt sen zināmas patiesības par šī svarīgā Baznīcas dzīves posma nozīmi. Tiem, kas praktizē savu ticību, sekojot līdzi Baznīcas liturģiskajam kalendāram, Lielais gavēnis ir iespēja piedzīvot rekolekcijas 40 dienu garumā caur lūgšanu, svētīgu atturību, kā arī tuvākmīlestības darbiem.

Ne visi mūsdienu katoļi saprot un novērtē Gavēni. Iespējams, daži teiks, ka Baznīca ir pieļāvusi kļūdu, pēc Vatikāna II koncila samazinot stingrās gavēšanas prasības. Patiesībā izaicinājumi ir kļuvuši vēl lielāki, jo tiekam mudināti pareizi izmantot brīvību, lai šāda veida gavēnis nestu dziļākus garīgos augļus. Tāpat nedrīkst apgalvot, ka būtu zudusi iekšējā nepieciešamība pēc gavēšanas, ko paradoksālā veidā apliecina tieši materiālis­tiskais pasaules uzskats.

Mūsdienu hedoniskajā kultūrā tiekam orientēti tiekties pēc “pozitīvā”, ar šo jēdzienu vairāk saprotot izklaides un patīkamu laika pavadīšanu, kas tik ļoti izrotā cilvēka dzīvi. Septiņdesmitajos gados Rietumu pasaulē slavens bija sauklis: “Aizliegts aizliegt!” Mūsdienās tas joprojām pastāv zemapziņas līmenī un nebūt nav zaudējis savu primitīvo pievilcīgumu, ietekmējot gan sabiedrības vispārējo noskaņu, gan arī mūsu individuālās izvēles un prioritātes. Vēl nesen varējām kārtējo reizi novērot, ka Ziemassvētku atmosfēra tiek radīta vēl pirms Adventa sākuma, un, šķiet, ka jau esam pie tā pieraduši. Taču šī vieglprātīgā attieksme nemazina cilvēka slāpes pēc autentiskas garīgas pieredzes. Priesteris Andžejs Lapinskis savā komentārā vienai no šī mēneša svētdienām to izsaka visai precīzi: “Tikai nemitīgā bada sajūta, kura pavada cilvēku dzīves garumā, īsti nedod miera. Viss ir, bet kaut kā pietrūkst!” Paradoksāli, bet tieši laicīgajā vidē arvien biežāk varam dzirdēt aicinājumu “iziet no komforta zonas”, lai gūtu paliekošu labumu. Īpaši populārs tas ir aktīva dzīvesveida piekritēju vidū.

Arī mēs, būdami kristieši, katoļi, varam izmantot savu gadsimtiem seno garīgo mantojumu un pierādīt laikabiedriem, ka ir vērts upurēt virspusējo un otršķirīgo, lai iegūtu būtisko un paliekošo. Baznīca mums dod lielu brīvību un paver plašas iespējas.

Vēlos vērst lasītāju uzmanību uz to, ka šogad pareizticīgajai Baznīcai piederīgie kristieši atbilstoši savam liturģiskajam kalendāram Lieldienas svinēs tikai vienu nedēļu vēlāk nekā mēs. Turklāt Gavēņa ceļu mēs uzsāksim tikai ar dažu dienu starpību. Tā ir iespēja novērtēt solidaritāti un īstenot lūgšanā balstītu ekumenismu. Zīmīgi, ka šajā Mieram tuvu numurā vairākkārt tiek citēts pareizticīgo priesteris Aleksandrs Meņs.


Dzīvot Gavēni svēto sadraudzībā

Arī šogad Gavēņa laikā mēs svinam divus svarīgus svētkus, kas mums dod iespēju novērtēt izcilas personības, kuru nozīme Baznīcas un mūsu katra garīgajā dzīvē ir grūti pārvērtējama. 19. martā godinām svēto Jāzepu, savukārt 25. marts ir Kunga Pasludināšanas svētki, kad visas Baznīcas pārdomas ir veltītas Dievmātei, novērtējot pazemību, ar kādu viņa iesaistījās Dieva atpestīšanas nodomā, kļūstot par Māti Kristum – Mesijam. Svētā Jāzepa personība, viņa klusā, autentiskas vīrišķības pilnā gatavība pieņemt Dieva gribu noteikti ir labs piemērs, kuram sekot. Savukārt Marija, Kristus Māte, ir sievišķīgās pilnības iemiesojums.

Katram cilvēkam, gan vīrietim, gan sievietei, ir savam dzimumam raksturīgas īpašības, savi no Dieva saņemti talanti. Uzlūkojot dažādus laikus un kultūras, uzkrītoša šķiet vīriešu dominance, kuras dēļ sievietes bieži vien ir piedzīvojušas nevajadzīgu un netaisnīgu diskrimināciju. Vēl jo­projām daudzās valstīs notiek cīņa par taisnīgām sievietes tiesībām. Kristīgais pasaules uzskats sievieti vienmēr ir vērtējis kā savās tiesībās vīrietim līdzvērtīgu. Vissvētākās Jaunavas Marijas un svētā Jāzepa kopīgi īstenotā loma Atpestīšanas noslēpumā šo svarīgo patiesību izceļ īpaši spēcīgi.

Marta mēnesī godināsim arī citus Dieva svētos, kuru vidū vēlos īpaši uzsvērt svēto Kazimiru, kuru sevišķi mīl mūsu brāļu tauta – lietuvieši, kā arī svēto Patriku, Īrijas aizbildni.

Zīmīga šoreiz ir arī izvēle sadaļai Mēneša svētais. Tā mūs iepazīstinās ar godājamo Annu no Jēzus OCD, spāņu karmelīti, kura iestājās pirmajā svētās Terēzes no Avilas reformētā Karmela klosterī un vēlāk kļuva par dižās mistiķes tuvāko līdzgaitnieci. Viņa sniedza vērā ņemamu atbalstu svētajai Terēzei, dibinot jaunas kopienas Spānijas teritorijā, un vēlāk viņa pati nesa kontemplatīvā Karmela harizmu pāri robežām, cita starpā dibinot pirmo kopienas klosteri Parīzē. Svētā Terēze no Bērna Jēzus savā dienasgrāmatā stāsta par īpašu mistisku pieredzi, piedzīvojot vīziju, kurā viņu uzrunāja un stiprināja godājamā Anna no Jēzus. Arī par šo pieredzi lasiet godājamās klostermāsas portretējumā.

Gavēņa laiks mūs mudina padziļināt lūgšanas pieredzi, tādēļ izvēle izcelt Karmela pārstāvi tieši šajā liturģiskajā laikā ir ļoti slavējama. Latvijā vienīgais kontemplatīvā Karmela klosteris atrodas Ikšķilē. Braucot pa Rīgas-Daugavpils šoseju, tas ir labi pamanāms. Ja kādam no mūsu lasītājiem vai lasītājām nākas izmantot šo ceļa posmu, varbūt nebūtu slikti veltīt dažas minūtes tam, lai apstātos un pavadītu laiku īpašajā klostera kapelas gaisotnē.

Savukārt sadaļa Mēneša liecinieks mums ļaus iepazīties ar izcilu personību – LU docentu, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentu Andreju Mūrnieku, rīdzinieku ar stiprām latgaļu saknēm.


Pavesta lūgšanu nodoms
Šomēnes pāvesta lūgšanu nodoms pravietiski ir veltīts Ķīnai. Svētais tēvs aicina visu Baznīcu lūgties par šīs zemes katoļiem: “Lai Baznīca Ķīnā paliek noturīga uzticībā Evaņģēlijam un aug vienotībā!”

Aizvadītajos mēnešos Ķīnas vārds nenozūd no ziņu portāliem saistībā ar bīstama vīrusa izplatību. Šī nelaime, kā zināms, apdraud ne tikai Ķīnas iedzīvotājus, bet arī visu pasauli, tādēļ ir svarīgi būt vienotiem lūgšanā, kā arī darīt visu, lai ļaunā slimība, kura ir prasījusi jau tik daudzu cilvēku dzīvības, tiktu apturēta. Nav šaubu, ka Ķīnas katoļi gan ar lūgšanām, gan ar darbiem ir solidāri šajā cīņā ar saviem tautiešiem, viņiem visiem ir vajadzīgs arī mūsu atbalsts.

Katoļu Baznīcas vēsture Ķīnā ir bijusi visai sarežģīta, ņemot vērā gan vēlīno evaņģelizāciju, īstenotu visai skarbos apstākļos, gan arī modernā laikmeta izaicinājumus. Komunistiskās ideoloģijas dēļ Ķīnas kristieši ir daudz cietuši klajas un apslēptas vajāšanas dēļ. Daudzu gadu garumā paralēli ir pastāvējusi gan oficiālā, gan arī pagrīdes Baznīca. Ne velti pāvests Francisks uzsver vienotības svarīgumu. Lai Svētais Gars, kura vadībā Baznīca ir pārvarējusi neskaitāmas grūtības, svētī mūsu ticības brāļus un māsas Ķīnā!

Novēlot visiem svētīgi pavadīt Lielo gavēni un labi sagatavoties Kristus Augšāmcelšanās svētkiem,

priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu aprīlis 20120