Ceturtdiena, 2. jūlijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Jūnija mēnesis Baznīcā

Marija – Baznīcas Māte
Nākamajā dienā pēc Vasarsvētkiem, Svētā Gara nosūtīšanas svētkiem, pirmo jūnija dienu mēs iesākam ar Vissvētākās Jaunavas Marijas – Baznīcas Mātes – svētkiem. Pirms diviem gadiem pāvests Francisks noteica, ka ik gadu pirmdiena pēc Vasarsvētkiem visā Romas katoļu Baznīcā tiek atzīmēta kā šāda piemiņas diena. Vatikāna publicētajā dekrētā Ecclesiae Mater tiek dots šāda lēmuma pamatojums un Kunga Mātes nozīmīguma izskaidrojums. Svētā Marija, kura stāvēja krusta pakājē (sal. Jņ 19, 25), saņēma no sava Dēla mīlestības testamentu un pieņēma visus cilvēkus kā savus bērnus, lai palīdzētu tiem atdzimt dievišķajai dzīvei un mīlestībā uzturētu Baznīcu, ko Kristus dzemdināja pie krusta, atdodams savu Garu. Turklāt, uzticēdams Māti savam mīļotajam māceklim, Jēzus pavēlēja visiem saviem sekotājiem pieņemt un mīlēt viņu ar patiesu bērna mīlestību.
Gadsimtu gaitā ticīgie jau ir godinājuši Mariju ar dažnedažādiem tituliem, tajā skaitā piesaucot viņu kā Baznīcas Māti. Svētie Raksti atklāj Marijas īpašo lomu apustuļu vidū, gaidot Svētā Gara atnākšanu (sal. Apd 1, 14). Tieši tāpēc pāvests Pāvils VI 1964. gada 21. novembrī, noslēdzot Vati­kāna II koncila trešo sesiju, pasludināja, ka Vissvētākā Jaunava Marija ir “Baznīcas Māte”, proti, visas kristīgās tautas – gan ticīgo, gan Baznīcas ganu – Māte. Tāpēc mēs viņu saucam par “vis­mīlošāko Māti”. Baznīcas dokuments aicina ticīgos atzīmēt šo piemiņas dienu, padziļinot un balstot savu garīgo dzīvi uz trim stingriem pamatiem: Crux, Hostia un Virgo – uz krustu, svēto Euharistiju un Vissvētāko Jaunavu Mariju.
Šajā dienā ietversim savās lūgšanās arī kardinālu Jāni Pujatu, kuram 1. jūnijā ir konsekrācijas gadadiena.

Kristus Vissvētās Miesas un Asins
godināšanas kults
Kristus Vissvētās Miesas un Asins svētki tiek svinēti ceturtdienā pēc Svētās Trīsvienības svētkiem. Šogad tas ir 11. jūnijs. Bieži vien pasaulē, lai nodrošinātu iespēju ticīgajiem piedalīties svētku procesijā, svētku svinēšana tiek pārcelta uz nākamo svētdienu. Šie svētki ir cieši saistīti ar Lielo ceturtdienu – Kunga Jēzus Pēdējo vakariņu norisi. Kristus apustuļiem deva maizi un sacīja: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana Miesa.” Tāpat Viņš ņēma biķeri ar vīnu un teica: “Ņemiet un dzeriet, tās ir manas Asinis.” Pieņemt svēto Komūniju nozīmē ieiet vienotībā ar Jēzu. Šis sakraments mūs ne tikai vieno ar Dievu, bet arī veido Baznīcu – Kristus Mistisko Miesu. Katehismā mēs lasām: “Visi, kas ēd šo vienīgo lauzto maizi – Kristu –, nonāk vienotībā ar Viņu un Viņā veido vienu vienīgu Miesu.” (KBK, 1329) Mēs visi, kas ēdam no vienas maizes, esam viena miesa – saka Pāvils; vienotības zīme, mīlestības saite – saka svētais Augustīns par Miesu, kuru mēs nesam procesijā, tādējādi apliecinot, ka esam svētceļnieki uz mūžīgo Tēviju – Debesu valstību.
Tieši ar skaisto procesiju šie svētki ārēji atšķiras no citiem. Tā ir krāšņa ārēja zīme, taču tai ir izšķirīga nozīme. Šo svētku Euharistiskās procesijas pirmsākumi meklējami jau viduslaikos. Pāvests Urbāns IV 1264. gadā iedibināja šos svētkus visā Baznīcā, kā arī deva ticīgajiem iespēju uzlūkot Vissvētāko Sakramentu monstrancē, uzticot Akvīnas Tomam sacerēt šiem svētkiem atbilstošu lūgšanu tekstus.
Euharistija ir Dieva dāvana par dzīvību pasaulei. Ikviens kristietis ir aicināts pēc iespējas labāk apzināties Euharistijas vērtību un nozīmi savā dzīvē.

Jēzus Sirds godināšana
Dieva mīlestības kults, kuru simboliski attēlo caurdurtā Jēzus Sirds, nekad nav bijis Baznīcai svešs. Sirds ir mūsu būtības centrs, mūsu personības avots, vieta, kurā noslēpumaini darbojas Dievs. Jēzus Sirds svinēšana nozīmē pestīšanas svinēšanu, mīlestības svinēšanu. Šī kulta pamatojumu atrodam Svētajos Rakstos un Baznīcas Tradīcijā, tomēr Jēzus Sirds tieša godināšana attīstījās lēnām un pakāpeniski. Jēzus Sirds godinātājus sastopam dažādos reliģiskajos ordeņos, par to pārliecināmies daudzu svēto dzīves liecībās. Īpaši gribas izcelt franču mūķeni Margaritu Mariju Alakoku (1647–1690), kurai Kristus ne tikai atklāja savas Sirds mīlestību, bet ar kuras starpniecību Viņš vēlējās panākt savas Sirds publisku godināšanu Vissvētās Sirds svētkos. Šogad šie svētki tiek svinēti 19. jūnijā. Pāvesti Pijs IX un Leons XIII Jēzus Sirds godināšanai izvēlējās jūnija mēnesi un saistīja to ar atlaidu iegūšanu.
Veltīšanās Jēzus Vissvētajai Sirdij ir Evaņģēlija un Dieva pestīšanas plāna kvintesence. Mīlēt Jēzus Sirdi nozīmē mīlēt Jēzus cilvēcību un atklāt Dieva mīlestību pret cilvēkiem. Sirds ir mīlestības simbols. Svētais pāvests Jānis Pāvils II veltīšanos Jēzus Sirdij salīdzina ar mīlestības dialogu. Svētās Sirds Mises prefācijā ir teikts, ka Jēzus, kad tika pacelts krustā, “izlejot asinis un ūdeni no pārdurtā sāna, ir dāvājis Baznīcai svētos sakramentus, lai visi nāktu pie Pestītāja atvērtās Sirds un vienmēr smeltos prieku no pestīšanas avotiem”.
Savukārt nākamajā dienā, 20. jūnijā, tūlīt pēc Jēzus Sirds svinībām, Baznīcas liturģija piemin Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgo sirdi. Šī piemiņas diena mums atgādina Fatimas Dievmātes aicinājumu katra mēneša pirmo sestdienu veltīt Kunga Mātei, kā arī Jēzus un Marijas siržu godināšanas ciešo saistību.

Pāvesta lūgšanu nodoms
“Lai tie, kas cieš, atrod dzīvības ceļus, ļaujot, lai viņus uzrunā Jēzus Sirds.”
Jūnijā, Jēzus Sirds godināšanas mēnesī, pāvests Francisks mūs aicina lūgties par cietējiem. Kristus caurdurtā Sirds ir neizsīkstošs Dieva žēlastību avots katram cilvēkam. Jēzus atvērtā Sirds ir degošas mīlestības pavards. Kristus mīlestība plūst no krusta un ved mūs uz augšāmcelšanās godību. Lieldienu notikumā piepildās mūsu pestīšanas noslēpums. Tieši tāpēc Svētais tēvs mūs mudina apzināties Kristus ciešanu vērtību, jo ar savu nāvi mūsu pestīšanai Dievs dāvāja atgriešanos visai pasaulei.
Kā Kristus pieņēma ciešanas un nāvi, lai tās pārvērstu dzīvībā, arī mēs, svinot augšāmcelšanās godību, esam aicināti pārbaudījumos palikt Kristū un ciešanu nastu dalīt ar Kungu. Baznīca mūs māca, ka mīlestība bez ciešanām nav autentiska un pilnīga. Lūgsim Jēzus Sirds mīlestību, lai ciešanās mūsu mīlestība tiek šķīstīta, paliek darbīga un dāvā mums nepieciešamās žēlastības.

Mēneša svētie un liecinieki
Jūnijs ir bagāts arī ar svēto piemiņas dienām, starp kurām īpaši jāizceļ Jāņa Kristītāja Dzimšanas diena (24. jūnijs) un svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētku diena (29. jūnijs). Nedrīkstam aizmirst arī tādu tautā iemīļotu svēto kā Antoniju no Padujas (13. jūnijs), kurš kā priesteris un Baznīcas mācītājs tiek uzskatīts par ‘savu svēto’ gan Itālijā, gan Portugālē.
Sirsnīgs paldies priesteriem par izsmeļošajiem komentāriem gan svētku dienām, gan svētdienām. Īpaši lūgšanās ietversim Liepājas bīskapu Viktoru Stulpinu, kurš kopā ar vairākiem kursa biedriem 11. jūnijā svinēs 25. ordinācijas gadadienu.
Aicinot noteikti veltīt laiku šā mēneša sadaļai Mēneša svētais, piebildīšu – lai godājamais karmelītu tēvs, franču priesteris, Dieva kalps Žaks no Jēzus (Lisjēns Binels) mums atklāj, kāds skaistums piemīt Kristus mīlestībai un spējai ziedoties vismazāko labā. Savu priesterisko kalpošanu tēvs Žaks rezumē vārdos: aizmirst sevi, atteikties no sevis, arī savas dzīvības, domājot par citiem. Dzīvot tikai citu dēļ, tikai tādēļ, lai citi iepazītu un iemīlētu Jēzu!
Īpaši lepojamies un pateicamies Mēneša lieciniecei, kuras vārds kopš neilga laika ir Ilze Kalniņa, Svētās Marijas Magdalēnas draudzes mūziķei un ērģelniecei. Visas izdevniecības vārdā mēs sirsnīgi sveicam jūs, Ilze un Raivi, gan kā jaunu ģimeni, gan kā Mieram tuvu līdzstrādniekus, un, izmantojot gadījumu, arī kopā ar visiem lasītājiem pateicamies Ilzei par rubrikas Mēneša dziesma vadīšanu un koordinēšanu.

Svētīgu jūnija mēnesi vēlot,
bīskaps Andris Kravalis

Mieram tuvu jūlijs 2020