Dieva Vārds šodienai:
28.janvāris

Piedod, šodien bez mūzikas

Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Vēstules ebrejiem (Ebr 12, 4-7.11-15)
Brāļi, jūs vēl neesat pretojušies līdz asinīm, cīnīdamies ar grēku, un esat aizmirsuši, kas jums kā dēliem ir sacīts: “Mans dēls, nenievā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj, jo to, kuru Dievs mīl, Viņš arī soda un per katru, kuru pieņem par dēlu.” Esiet pacietīgi pārmācībā! Dievs ar jums apietas kā ar dēliem. Jo kas gan tas ir par dēlu, kuru tēvs nepārmāca? Katra pārmācība šobrīd neliekas iepriecinoša, bet gan skumja, tomēr vēlāk tiem, kas tajā ir vingrināti, tā dod miera pārpilnu taisnības augli. Tāpēc iztaisnojiet nolaistās rokas un nespēcīgos ceļgalus un speriet taisnus soļus, lai tas, kas ir klibs, nenomaldītos, bet drīzāk lai tiktu dziedināts. Centieties pēc miera ar visiem un pēc svētuma, bez kura Kungu neviens neredzēs. Skatieties, ka neviens nepazaudētu Dieva žēlastību, lai kāda rūgta sakne, augšup augdama, neienestu apjukumu un lai ar to daudzi neaptraipītos. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 103 (102)
Refrēns: Kunga žēlsirdība pastāv mūžu mūžos.
Teic, mana dvēsele, Kungu,
un viss, kas ir manī, lai teic Viņa svēto vārdu!
Teic, mana dvēsele, Kungu
un neaizmirsti, ko Viņš tev darījis labu! R.

Kā tēvs žēlo savus bērnus,
tā apžēlojas Kungs par tiem, kas Viņu godā.
Jo Viņš zina, no kā mēs radīti,
Viņš atceras, ka esam puteklis. R.

Bet Kunga žēlsirdība pastāv mūžu mūžos
pār tiem, kas Viņa bīstas.
Viņa taisnība paliek paaudžu paaudzēs
tiem, kas Viņa derību glabā. R.

Alleluja.
Manas avis klausa manu balsi,
saka Kungs,
Es tās pazīstu, un tās man seko.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 6, 1-6)
Jēzus atnāca uz savu dzimto novadu, un Viņa mācekļi sekoja Viņam. Kad pienāca sabats, Viņš sinagogā sāka mācīt. Bet daudzi klausītāji brīnījās, sacīdami: “No kurienes tas Viņam? Un kas tā par gudrību, kas Viņam dota, un tādi brīnumi, kas notiek caur Viņa rokām? Vai tad Viņš nav galdnieks, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Un vai tad Viņa māsas nav šeit ar mums?” Un tie ieļaunojās uz Viņu. Bet Jēzus viņiem sacīja: “Nekur pravietis nav bez cieņas, izņemot savu tēviju, savus radus un savu namu.” Un Viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu. Tikai nedaudziem slimniekiem uzlicis rokas, Jēzus tos izdziedināja. Un Viņš brīnījās par viņu neticību. Pēc tam Viņš aizgāja uz apkārtējiem ciemiem un mācīja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.