Dieva Vārds šodienai:
22.maijs

Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 14, 5-18)
Tajās dienās, kad Pāvils un Barnaba Ikonijā saprata, ka pagāni un jūdi kopā ar saviem priekšniekiem sāk uzmākties, lai viņus nonievātu un nomētātu ar akmeņiem, viņi aizbēga uz Likaonijas pilsētām Listru un Derbi un to apkaimi un tur sludināja Evaņģēliju. Listrā sēdēja kāds vīrs ar slimām kājām, kas bija klibs jau no savas mātes klēpja un nekad nebija staigājis. Viņš klausījās Pāvila runu. Bet tas, uzlūkojis viņu un redzēdams, ka viņam ir ticība, kas vajadzīga, lai viņš tiktu izdziedināts, skaļā balsī sacīja: “Celies stāvus uz savām kājām!” Un viņš pietrūkās kājās un staigāja. Bet ļaudis, redzēdami, ko Pāvils bija izdarījis, sāka likaoniski saukt, sacīdami: “Dievi ir kļuvuši līdzīgi cilvēkiem un nokāpuši pie mums!” Un viņi Barnabu nosauca par Jupiteru, bet Pāvilu par Merkuriju, jo viņš bija galvenais runātājs. Un priesteris no Jupitera tempļa, kas atradās pilsētas priekšā, atveda pie vārtiem vēršus un vainagus un kopā ar ļaudīm gribēja upurēt. Kad apustuļi Barnaba un Pāvils par to izdzirdēja, viņi pārplēsa savas drēbes un, ieskrējuši pūlī, sauca, sacīdami: “Vīri! Kāpēc jūs tā darāt? Arī mēs esam jums līdzīgi, mirstīgi cilvēki, kas jūs mācām atgriezties no šīm tukšībām pie dzīvā Dieva, kurš radīja debesis un zemi, un jūru, un visu, kas ir tajās. Viņš aizgājušo paaudžu laikā atļāva katrai tautai iet savu ceļu un tomēr nemitējās dot par sevi liecību, darīdams labu. Viņš no debesīm deva jums lietu un ražīgus gadus, baroja jūs un jūsu sirdi pildīja ar prieku.” Ar šiem vārdiem viņi tik tikko atturēja ļaudis, lai tie viņiem neupurētu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 115 (113b)
Refrēns: Svētīts lai top Tavs vārds!
vai: Alleluja!
Ne mums, Kungs, ne mums,
bet savam vārdam dod godu
par Tavu žēlsirdību un uzticību.
Kādēļ lai pagāni runā:
“Kur ir viņu Dievs?” R.

Bet mūsu Dievs ir Debesīs;
Viņš dara visu, ko vien vēlas.
Pagānu dievekļi ir zelts un sudrabs,
cilvēku roku darbi. R.

Jūs ir svētījis Kungs,
kas radīja debesis un zemi.
Debesis – debesis pieder Kungam,
bet zemi Viņš atdeva cilvēku dēliem. R.

Alleluja.
Svētais Gars jums iemācīs visu
un atgādinās jums visu,
ko Es jums sacīju.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 14, 21-26)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kam ir mani baušļi un kas tos pilda, tas mani mīl. Bet, kas mīl mani, to mīlēs mans Tēvs, un arī Es viņu mīlēšu un viņam atklāšu sevi.” Jūdass, ne Iskariots, Viņam sacīja: “Kungs, kas ir noticis, ka Tu sevi atklāsi mums, nevis pasaulei?” Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Kas mani mīl, tas pildīs manus vārdus, un mans Tēvs viņu mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un viņā iemājosim. Kas mani nemīl, tas manus vārdus nepilda. Bet vārdi, kurus jūs dzirdat, nav mani, bet gan Tēva, kas mani ir sūtījis. To Es jums sacīju, uzturēdamies pie jums. Bet Iepriecinātājs – Svētais Gars, ko Tēvs atsūtīs manā vārdā, – jums iemācīs visu un atgādinās jums visu, ko Es jums sacīju.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.