Dieva Vārds šodienai:
22.maijs

Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 14, 19-28)
Tajās dienās uz Listru no Antiohijas un Ikonijas atnāca jūdi un, sakūdījuši pūli, Pāvilu nomētāja ar akmeņiem, un izvilka viņu ārpus pilsētas, domādami, ka viņš ir miris. Bet, kad mācekļi sapulcējās ap viņu, Pāvils piecēlās un iegāja pilsētā. Nākamajā dienā viņš kopā ar Barnabu devās uz Derbi. Šajā pilsētā viņi sludināja
Evaņģēliju un ieguva daudz mācekļu. Pēc tam viņi atgriezās Listrā, Ikonijā un Antiohijā, stiprinādami mācekļu garu un mudinādami izturēt ticībā, jo Dieva valstībā mums nākas ieiet caur daudzām ciešanām. Un atsevišķās draudzēs tiem iecēluši vecākos, viņi lūdzoties un gavējot tos novēlēja Kungam, kuram tie bija ieticējuši. Pēc tam, pārstaigājuši Pizidiju, viņi nonāca Pamfīlijā. Tad viņi sludināja Vārdu Pergā un devās uz Atāliju. No turienes viņi ar kuģi nonāca Antiohijā, kur, pateicoties Dieva žēlastībai, bija norīkoti darbam, kuru izpildīja. Tur nonākuši, viņi sapulcināja draudzi un pastāstīja, cik daudz Dievs viņiem bija izdarījis un kā pagāniem atvēris ticības durvis. Un viņi pavadīja diezgan ilgu laiku kopā ar mācekļiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 145 (144)
Refrēns: Lai Dieva svētie stāsta par Viņa valstību!
vai: Alleluja!
Lai slavē Tevi, Kungs, visi Tavi darbi,
un lai Tavi svētie Tevi cildina!
Lai viņi stāsta par Tavas valstības slavu
un Tavu varenību lai sludina! R.

Lai cilvēku bērniem dara zināmu Tavu varu
un Tavas valstības godību!
Tava valstība ir valstība uz visiem mūžiem
un Tava valdīšana –
uz visām paaudžu paaudzēm. R.

Kungs ir uzticīgs visos savos vārdos
un svēts ir visos savos darbos.
Mana mute stāstīs par Kunga slavu.
Lai ikviena miesa mūžam teic Viņa svēto vārdu! R.

 

Alleluja.
Kristum vajadzēja ciest
un augšāmcelties no miroņiem,
un tādā veidā ieiet savā godībā.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 14, 27-31a)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Es jums atstāju mieru, Es jums dodu savu mieru; ne tā, kā pasaule dod, Es jums dodu. Lai jūsu sirdis neuztraucas un lai nebīstas! Jūs dzirdējāt, ka Es jums sacīju: “Es aizeju un atkal nākšu pie jums.” Ja jūs mani mīlētu, jūs priecātos, ka Es aizeju pie Tēva, jo Tēvs par mani ir lielāks. Un tagad Es jums to pateicu, pirms tas ir noticis, lai tad, kad tas notiks, jūs ticētu. Es vairs daudz nerunāšu ar jums, jo tuvojas pasaules valdnieks. Bet
manī tam nav nekā sava. Tomēr lai pasaule saprot, ka Es mīlu Tēvu un daru tā, kā Tēvs man ir pavēlējis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi