Dieva Vārds šodienai:
22.jūlijs

Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 10, 5-7.13-16)
Tā saka Kungs: “Asurs, manas bardzības rīkste un nūja manā rokā; manas dusmas! Es sūtu viņu pret bezdievīgu tautu, dodu viņam pavēli pret ļaudīm, uz kuriem man dusmas, lai viņš sagrābj īpašumus, lai nomet viņus samīšanai kā ielas dubļus. Bet viņš pats tā nedomā, un viņa sirds ne tā to saprot; viņa nodoms ir satriekt un iznīcināt ne mazums tautu. Jo viņš sacīja: “Ar savas rokas spēku es to izdarīju un ar savu gudrību, jo es esmu prātīgs. Un es aizvācu tautu robežas un izlaupīju viņu krājumus, un kā spēkavīrs nogāzu sēdošos tronī. Mana roka kā ligzdu aptvēra tautu bagātības; un, kā tiek savāktas atstātās olas, tā es sagrābu visu zemi, un nebija neviena, kas sāktu kult spārnus vai būtu atplētis knābi un iepīkstējies.” Vai tad cirvis lielīsies tā priekšā, kas ar to cērt, un vai dižosies zāģis tā priekšā, kas ar to zāģē? It kā pātaga gribētu sašūpot to, kas to pacēlis, un it kā nūja gribētu pacelt to, kas nav koks!” Tāpēc Valdnieks, debespulku Kungs, uzsūtīs viņu treknajiem novājēšanu. Un zem Viņa godības iesvilsies degums, kā mēdz uzliesmot ugunsgrēks. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 94 (93)
Refrēns: Kungs neatstums savu tautu.
Grēcinieki apspiež, Kungs, Tavu tautu
un vajā Tavu mantojumu.
Viņi nogalina atnācēju un atraitni
un nonāvē bāreņus. R.

Viņi saka: “Dievs neredz,
un Jēkaba Dievs nemana.”
Saprotiet jūs, neprātīgie tautā,
un, muļķi, kad jūs paliksiet gudri? R.

Vai tad Tas, kas ausi ir radījis, nedzirdēs,
un vai neredzēs Tas,
kas ir veidojis aci?
Vai tad Tas, kas pārmāca tautas, nesodīs –
Viņš, kas cilvēkam gudrību māca? R.

Jo Kungs neatstums savu tautu
un neatstās savu mantojumu.
Jo spriedums atgriezīsies pie taisnības,
un tai sekos visi,
kam ir skaidra sirds. R.

Alleluja.
Mēs Tev pateicamies, Tēvs,
kas esi Kungs pār debesīm un zemi,
jo Tu Debesu valstības noslēpumus
esi atklājis mazajiem.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 25-27)
Tajā laikā Jēzus, sākdams runāt, sacīja: “Tēvs, debesu un zemes Kungs, Es Tevi slavēju, ka Tu esi to apslēpis gudrajiem un prātīgajiem, bet atklājis to mazajiem! Jā, Tēvs, jo tā Tev labpatika. Visu man ir devis mans Tēvs. Un neviens nepazīst Dēlu kā tikai Tēvs; un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls un tas, kuram Dēls gribēs to atklāt.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.