Dieva Vārds šodienai:
19.janvāris

Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Samuēla pirmās grāmatas (1 Sam 18, 6-9; 19, 1-7)
Tajās dienās, kad Dāvids, nonāvējis filistieti Goliātu, nāca atpakaļ, sievietes no visām Izraēļa pilsētām ar dziesmām un dejām izgāja pretī ķēniņam Saulam, skanot bungām, prieka saucieniem un cimbalām. Un sievietes spēlējot un dejojot dziedāja: “Sauls sakāva tūkstošus, bet Dāvids – desmitiem tūkstošu.” Bet Sauls ļoti sadusmojās, jo šis teiciens viņam nepatika. Un viņš sacīja: “Dāvidam viņas piedēvē desmitiem tūkstošu, bet man tikai tūkstošus. Kā viņam vairs pietrūkst, ja ne ķēniņa varas?” Un no šīs dienas un turpmāk Sauls uz Dāvidu raudzījās skaudīgām acīm. Un Sauls runāja savam dēlam Jonatānam un visiem saviem kalpiem, lai viņi nogalina Dāvidu. Bet Jonatāns, Saula dēls, Dāvidu ļoti mīlēja. Un Jonatāns brīdināja Dāvidu, sacīdams: “Mans tēvs Sauls grib tevi nonāvēt. Tāpēc, lūdzu, jau no agra rīta esi piesardzīgs: ej, paslēpies un nerādies ārā! Bet es iziešu un nostāšos blakus savam tēvam uz lauka, kur tu būsi paslēpies. Un es runāšu par tevi ar savu tēvu un visu, ko redzēšu, paziņošu tev.” Un Jonatāns runāja labu par Dāvidu savam tēvam Saulam un viņam sacīja: “Lai ķēniņš neapgrēkojas pret savu kalpu Dāvidu, jo viņš nav grēkojis pret tevi un viņa darbi tev ir nesuši daudz laba. Viņš taču pakļāva savu dzīvību briesmām un nokāva filistieti, un Kungs visam Izraēlim deva lielu uzvaru. Tu to redzēji un priecājies. Kāpēc tad tu gribi grēkot pret nevainīgām asinīm, nogalinot Dāvidu, kurš ir bez vainas?” Kad Sauls to dzirdēja, viņš paklausīja Jonatāna balsij un zvērēja: “Tik tiešām, kā Kungs dzīvo, viņš netiks nonāvēts!” Tad Jonatāns pasauca Dāvidu un atstāstīja viņam visus šos vārdus. Un Jonatāns aizveda Dāvidu pie Saula, un viņš palika pie tā tāpat kā agrāk. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 56 (55)
Refrēns: Es ceru uz Dievu un būšu bez bailēm.
Apžēlojies par mani, Dievs,
jo mani ir saminis cilvēks,
ik dienas uzmākdamies, viņš mani ir apspiedis.
Ik dienas mani ienaidnieki mīda mani,
jo daudz ir to, kas karo pret mani, Visaugstais. R.

Tu esi uzskaitījis manas ceļinieka gaitas,
savācis manas asaras savā traukā:
vai tad tās nav ierakstītas Tavā grāmatā?
Tad mani ienaidnieki atkāpsies
tajā dienā, kad es piesaukšu Tevi:
lūk, es zinu, ka Tu esi mans Dievs. R.

Uz Dievu es cerēju;
es nebīšos: ko gan man padarīs cilvēks?
Mani saista solījumi, Dievs,
kurus esmu Tev devis,
es nesīšu Tev slavas upurus. R.

Alleluja.
Mūsu Pestītājs Jēzus Kristus ir uzvarējis nāvi
un ar Evaņģēliju ir cēlis gaismā dzīvību.
Alleluja.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 3, 7-12)
Tajā laikā Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pie jūras. Un liels ļaužu pulks no Galilejas gāja Viņam līdzi. Arī no Jūdejas un Jeruzalemes, Idumejas un Aizjordānijas, kā arī no Tiras un Sidonas apkārtnes liels daudzums ļaužu, dzirdot, ko Jēzus dara, nāca pie Viņa. Un Jēzus lika mācekļiem turēt gatavībā laivu ļaužu dēļ, lai tie Viņam nespiestos virsū. Jo Viņš daudzus izdziedināja, un tāpēc tie, kam bija kādas kaites, spiedās pie Viņa klāt, lai Viņam pieskartos. Un nešķīstie gari, ieraugot Viņu, krita Viņa priekšā un kliedza, sacīdami: “Tu esi Dieva Dēls!” Bet Viņš tos stingri norāja, lai tie Viņu neatklātu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.