Dieva Vārds šodienai:
19.janvāris

Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Samuēla pirmās grāmatas (1 Sam 24, 3-21)
Tajās dienās Sauls paņēma trīs tūkstošus izlasītu vīru no visa Izraēļa un devās meklēt Dāvidu un viņa ļaudis austrumos no Kalnu Kazu klintīm. Un viņš nonāca pie kāda aitu aploka ceļa malā. Tur bija ala, kurā Sauls iegāja. Bet alas dziļumā bija paslēpies Dāvids ar saviem ļaudīm. Un Dāvida kalpi sacīja viņam: “Lūk, diena, par kuru tev Kungs bija teicis: “Es nododu tev tavu ienaidnieku, lai tu ar viņu darītu, kas vien tev patīk.”” Tad Dāvids piecēlās un klusām nogrieza Saula apmetņa malu. Bet pēc tam Dāvidam iesāpējās sirds par to, ka viņš bija nogriezis Saula apmetņa malu, un viņš sacīja saviem vīriem: “Lai Kungs mani pasargā, ka es šo lietu neizdarītu manam valdniekam un Kunga svaidītajam, ka es pret viņu nepaceltu savu roku, jo viņš ir Kunga svaidītais.” Un ar šiem vārdiem Dāvids apsauca savus ļaudis un viņiem neļāva uzbrukt Saulam. Bet Sauls, izgājis no alas ārā, turpināja iesākto ceļu. Aiz viņa piecēlās arī Dāvids un, izgājis no alas, sauca pakaļ Saulam, sacīdams: “Mans kungs, ķēniņ!” Un Sauls atskatījās, bet Dāvids, viņu pagodinādams, paklanījās līdz pat zemei. Un viņš sacīja Saulam: “Kāpēc tu klausies ļaužu valodas, ka Dāvids grib tev ļaunu darīt? Lūk, šodien pats savām acīm varēji redzēt, ka Kungs tevi alā bija nodevis manās rokās. Un man tika runāts, lai es nogalinu tevi, bet es tevi pažēloju, sacīdams: “Es nepacelšu savu roku pret manu valdnieku, jo viņš ir Kunga svaidītais.” Paskaties, mans tēvs, un uzlūko sava apmetņa malu manā rokā! Kad es nogriezu tava apmetņa malu, es negribēju tevi nogalināt. Skaties un pārliecinies, ka nav manā rokā nedz ļaunuma, nedz viltības; es neesmu grēkojis pret tevi! Bet tu uzglūni manai dzīvībai, lai to atņemtu. Lai Kungs spriež tiesu starp mani un tevi, un Kungs lai tev atriebj par mani, bet mana roka nepacelsies pret tevi. Jo, tā kā sacīts senā sakāmvārdā: “No ļaunajiem iziet ļaunums,” – mana roka nepacelsies pret tevi. Ko gan vajā Izraēļa ķēniņš? Kam gan tu dzenies pakaļ? Beigtam sunim, vienai atsevišķai blusai. Lai Kungs ir par tiesnesi, un lai Viņš spriež tiesu starp mani un tevi! Lai Viņš paskatās un izšķir manu lietu, un izglābj mani no tavas rokas!” Kad Dāvids pabeidza Saulam runāt šos vārdus, Sauls sacīja: “Vai patiešām tā ir tava balss, mans dēls Dāvid?” Un Sauls sāka skaļi raudāt. Un viņš Dāvidam sacīja: “Tu esi taisnīgāks par mani, jo tu man darīji labu, bet es tev atmaksāju ar ļaunu. Un šodien tu pierādīji, ka esi man labu darījis, jo, kad Kungs bija atdevis mani tavās rokās, tu mani nenogalināji. Kurš tad, sastapis savu ienaidnieku, ļaus viņam mierīgi iet tālāk savu ceļu? Bet lai Kungs tev atlīdzina ar labu par to, ko tu man šodien esi darījis! Un tagad es zinu, ka tu patiešām valdīsi un Izraēļa valsts būs tavās rokās.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 57 (56)
Refrēns: Dievs, apžēlojies par mani!
Apžēlojies par mani, Dievs,
apžēlojies par mani,
jo pie Tevis meklē glābiņu mana dvēsele.
Es patveršos Tavu spārnu ēnā,
kamēr garām paies nelaimes. R.

Es piesaukšu Visaugsto Dievu,
Dievu, kas man labu ir darījis.
Viņš sūtīs no debesīm palīdzību
un mani izglābs,
kaunā Viņš atstās tos, kas mani nicina. R.

Dievs, pacelies pāri debesīm,
pāri visai zemei lai ir Tava godība!
Jo Tava žēlsirdība sniedzas līdz debesīm
un līdz mākoņiem – Tava patiesība. R.

Alleluja.
Dievs pasauli caur Kristu
samierināja ar sevi
un mums deva samierināšanās vārdu.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 3, 13-19)
Tajā laikā Jēzus uzkāpa kalnā un pasauca pie sevis tos, kurus pats gribēja, un tie piegāja pie Viņa. Viņš izvēlējās divpadsmit, lai tie būtu kopā ar Viņu un lai tos varētu sūtīt sludināt, un lai tiem būtu vara izdzīt ļaunos garus. Viņš aicināja Sīmani un deva viņam vārdu Pēteris, un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jēkaba brāli Jāni, un deva viņiem vārdu Boanerges, kas nozīmē “Pērkona dēli”, un Andreju, un Filipu, un Bartolomeju, un Mateju, un Tomu, un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju, un Sīmani Kanaānieti, un Jūdasu Iskariotu, kas arī Viņu nodeva. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.