Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no pravieša Ezehiēla grāmatas (Ez 47, 1-9.12)
Tajās dienās eņģelis aizveda mani pie Kunga nama durvīm, un, lūk, no svētnīcas sliekšņa apakšas izplūda ūdeņi uz austrumiem, jo svētnīcas priekšpuse bija vērsta pret austrumiem, un ūdeņi plūda no svētnīcas labās puses dienvidos no altāra. Un viņš mani izveda ārā pa ziemeļu vārtiem un aiz mūriem mani aizveda pa ceļu līdz ārējiem vārtiem, kas bija vērsti uz austrumiem. Un, lūk, ūdeņi plūda no labās puses. Tad šis vīrs, kam rokā bija mēraukla, devās uz austrumu pusi, atmērīja tūkstoš olekšu un pārveda mani pa ūdeni, kas sniedzās līdz potītēm. Pēc tam viņš atkal nomērīja tūkstoš olekšu un mani pārveda pa ūdeni, kas sniedzās līdz ceļiem. Viņš nomērīja vēl tūkstoš olekšu un pārveda mani pa ūdeni, kas sniedzās līdz īkstīm. Un atkal viņš atmērīja tūkstoti; tur bija upe, kuru es vairs nevarēju pāriet, jo ūdens bija dziļš, tāds ūdens, ka nāktos peldēt; tā bija upe, kurai nevarēja pārbrist pāri. Un viņš man sacīja: “To nu tu esi redzējis, cilvēka dēls.” Tad viņš mani veda atpakaļ gar upes krastu. Kad es atgriezos, lūk, upes abos krastos bija ļoti daudz koku. Un viņš man sacīja: “Šie ūdeņi, kas plūst uz austrumu pusi un aiztek lejup uz Arabu, ieplūdīs jūrā, sāļainos ūdeņos, un ūdeņi kļūs veselīgi. Un ikviena dzīva būtne, kas kustas, dzīvos, kur vien aiztecēs upe. Ļoti daudz būs arī zivju pēc tam, kad uz turieni aizplūdīs šie ūdeņi, un visi dzīvos un būs veseli – visi tie, pie kuriem nonāks šī upe. Un upes abos krastos izaugs dažādi augļu koki. Tiem nenobirs lapas un nepietrūks augļu: ik mēnesi tie nesīs jaunu ražu, jo upes ūdeņi izplūst no svētnīcas. Un to augļi derēs par barību, bet lapas – par dziednieciskām zālēm.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 46 (45)
Refrēns: Debespulku Kungs ir mūsu aizstāvis.
Dievs ir mūsu patvērums un stiprums,
pie Viņa viegli atrast palīdzību bēdās.
Tādēļ mēs nebaidīsimies, pat ja sabruks zeme
un kalni nogrims jūras dzelmē. R.

Upju straumes iepriecina Dieva pilsētu,
Visaugstā svēto nometni.
Dievs ir tās vidū – tā satriekta netiks,
rīta agrumā Dievs tai palīdzēs. R.

Debespulku Kungs ir ar mums,
Jēkaba Dievs ir mūsu aizstāvis.
Nāciet un skatieties Kunga darbus,
kādas apbrīnojamas lietas
Viņš ir darījis virs zemes! R.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Kungs, Tu patiešām esi pasaules Pestītājs.
Dod mums dzīvo ūdeni,
lai nekad mums vairs neslāpst!
Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 5, 1-3a.5-16)
Tajā laikā bija jūdu svētki, un Jēzus aizgāja uz Jeruzalemi. Bet Jeruzalemē augšpus Avju vārtiem ir dīķis ar piecām nojumēm, kas ebrejiski saucas Betsata. Tajās gulēja liels daudzums slimo, aklo, klibo un paralizēto. Tur bija arī kāds cilvēks, kas slimoja jau trīsdesmit astoņus gadus. Jēzus, ieraudzījis viņu guļam un sapratis, ka šis cilvēks slimo jau ilgu laiku, viņam jautāja: “Vai tu gribi kļūt vesels?” Slimais atbildēja: “Kungs, man nav cilvēka, kas mani ievestu dīķī, kad ūdens sakustas. Bet, kamēr es aizeju pats, cits iekāpj pirms manis.” Jēzus viņam sacīja: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” Un cilvēks tūdaļ kļuva vesels un, paņēmis savu gultu, staigāja. Bet tajā dienā bija sabats. Tāpēc jūdi sacīja izdziedinātajam: “Ir sabats, un tu nedrīksti nest savu gultu!” Bet viņš tiem atbildēja: “Tas, kas mani izdziedināja, man sacīja: ņem savu gultu un staigā!” Tie viņam pajautāja: “Kas ir tas cilvēks, kurš tev teica: ņem un staigā?” Bet izdziedinātais nezināja, kas Viņš bija, tādēļ ka Jēzus izvairījās no ļaudīm, kas bija tajā vietā. Vēlāk Jēzus viņu satika svētnīcā un viņam pateica: “Lūk, tu kļuvi vesels. Negrēko vairs, lai kaut kas ļaunāks tev nenotiek!” Tad cilvēks aizgāja un paziņoja jūdiem, ka Jēzus ir Tas, kas viņu izdziedināja. Un tāpēc jūdi vajāja Jēzu, jo Viņš to bija darījis sabatā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.