Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 49, 8-15)
Tā saka Kungs: “Žēlastības laikā Es tevi uzklausīju un tev palīdzēju pestīšanas dienā. Es tevi pasargāju un liku par derību tautai, lai tu atjaunotu zemi un sadalītu izkaisīto mantojumu, lai pateiktu gūstekņiem: “Izejiet brīvībā!” – un tiem, kas ir tumsībā, sacītu: “Rādieties ārā!” Viņi ganīsies blakus ceļiem, un uz visiem no kokiem brīviem pakalniem būs viņu ganības. Viņi neizsalks un nepazīs slāpes, un viņus nemocīs nedz tveice, nedz saule, jo viņus vadīs viņu apžēlotājs un viņus aizvedīs pie ūdens avotiem. Visus savus kalnus Es pārveidošu par ceļiem, un manas taciņas pacelsies augstāk. Lūk, šie pārnāks no tālienes, un, lūk, tie – no ziemeļiem un jūras, un vēl tie – no Sinimas zemes. Gavilējiet, debesis, un priecājies, zeme, skaniet gavilēs, kalni, jo Kungs ir iepriecinājis savu tautu un ir apžēlojies par saviem nabagiem! Bet Siona bija teikusi: “Kungs mani atstāja, un Kungs mani aizmirsa.” Vai tad sieviete var aizmirst savu zīdaini, tā ka neiežēlotos par savu miesīgo dēlu? Bet, pat ja viņa to aizmirstu, Es tomēr tevi neaizmirsīšu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 145 (144)
Refrēns: Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs.
Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs,
lēnprātīgs un ļoti saudzīgs.
Kungs ir labs pret visiem,
un žēlsirdība ir visos Viņa darbos. R.

Kungs ir uzticīgs visos savos vārdos
un svēts visos savos darbos.
Kungs palīdz visiem, kas pakrīt,
un visus nospiestos pieceļ. R.

Kungs ir taisnīgs visos savos ceļos
un svēts visos savos darbos.
Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc,
visiem, kas Viņu patiesi piesauc. R.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība,
kas man tic, tas nemirs nemūžam.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 5, 17-30)
Jūdi vajāja Jēzu, tādēļ ka Viņš bija sabatā izdziedinājis cilvēku. Bet Jēzus viņiem atbildēja: “Mans Tēvs darbojas līdz pat šim brīdim, un arī Es darbojos.” Tāpēc jūdi vēl vairāk tīkoja Viņu nogalināt, jo Viņš bija ne tikai pārkāpis sabatu, bet vēl Dievu nosaucis par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam. Tad Jēzus atbildot viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: Dēls pats no sevis neko nevar darīt, ja nebūs redzējis darām Tēvu; jo, ko vien Viņš dara, to arī Dēls līdzīgi dara. Un Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko pats dara, un parādīs Viņam vēl lielākus darbus par šiem, lai jūs brīnītos. Jo, tāpat kā Tēvs uzmodina mirušos un atdzīvina, tā arī Dēls atdzīvina tos, kurus vēlas. Un Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesāšanu ir atdevis Dēlam, lai visi godātu arī Dēlu, tāpat kā godā Tēvu. Tas, kas nedod godu Dēlam, negodina arī Tēvu, kurš Viņu ir sūtījis. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas uzklausa manus vārdus un tic Tam, kurš mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un viņš nenonāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvē. Patiesi, patiesi, Es jums saku: nāk stunda, un tā jau ir klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un tie, kas būs dzirdējuši, dzīvos. Jo, kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā Viņš ir devis Dēlam dzīvību pašam sevī un ir devis Viņam varu tiesāt, jo Viņš ir Cilvēka Dēls. Nebrīnieties par to! Jo tuvojas stunda, kurā visi, kas guļ kapos, dzirdēs Viņa balsi, un tie, kas ir darījuši labu, celsies augšā, lai dzīvotu, bet tie, kas ir darījuši ļaunu, celsies augšā uz tiesu. Pats no sevis Es neko nevaru darīt. Es tiesāju tā, kā dzirdu, un mans spriedums ir taisnīgs, jo Es nemeklēju savu gribu, bet Tā gribu, kas mani ir sūtījis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.