Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Izceļošanas grāmatas (Izc 32, 7-14)
Tajās dienās Kungs sacīja Mozum: “Dodies, kāp lejā! Tava tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes zemes, ir sagrēkojusi. Ātri viņi atkāpās no ceļa, kuru Es viņiem norādīju, un sev pagatavoja no metāla izlietu teļu, un to pielūdza, un nesa tam upurus, sacīdami: “Šie ir tavi dievi, Izraēl, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes.”” Un atkal Kungs sacīja Mozum: “Es redzu, ka šī tauta ir ar cietu skaustu; liec mani mierā, lai mans niknums varētu iesvilties pret viņiem un Es viņus iznīcinātu, bet tevi padarītu par lielu tautu.” Bet Mozus sāka lūgt Kungu, savu Dievu, sacīdams: “Kāpēc, Kungs, Tavs niknums iedegas pret Tavu tautu, kuru Tu izvedi no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un stipru roku? Ak, lai ēģiptieši nesaka: “Viņš ir tos izvedis ar viltu, lai kalnos viņus nonāvētu un izdeldētu no zemes virsas.” Lai norimst Tavas dusmas! Piedod savas tautas ļaunumu! Piemini Ābrahamu, Īzāku un Jēkabu, savus kalpus, kuriem Tu, zvērēdams pats pie sevis, biji solījis, sacīdams: “Es vairošu jūsu pēcnācējus kā debesu zvaigznes un visu šo zemi, par kuru esmu teicis, Es atdošu jūsu bērniem, un jums tā piederēs vienmēr.”” Tad Kungs iežēlojās un nenodarīja postu, kuru bija nolēmis uzsūtīt savai tautai. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 106 (105)
Refrēns: Piedod, Kungs, savai tautai!
Horebā viņi darināja teļu
un zemojās elka priekšā;
un viņi apmainīja savu godību
pret zālēdāja vērša tēlu. R.

Tie aizmirsa Dievu, kas viņus bija izglābis,
kas lielas zīmes bija darījis Ēģiptē,
brīnumdarbus Hama zemē
un briesmīgas lietas pie Sarkanās jūras. R.

Un Viņš sacīja, ka tos izdeldēs,
ja vien nebūtu bijis Mozus,
Viņa izvēlētais, –
tas briesmu brīdī nostājās Dieva priekšā,
lai novērstu Viņa dusmas
un Viņš tos nepazudinātu. R.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Atmetiet visu savu noziedzību un grēkus
un veidojiet sev jaunu sirdi un jaunu garu!
Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 5, 31-47)
Tajā laikā Jēzus sacīja jūdiem: “Ja Es pats liecinātu par sevi, mana liecība nebūtu patiesa. Ir cits, kas liecina par mani. Un Es zinu, ka liecība, kuru Viņš dod par mani, ir patiesa. Jūs sūtījāt pie Jāņa, un viņš deva liecību patiesībai. Man nav vajadzīga cilvēka dota liecība, bet Es runāju par to, lai jūs tiktu pestīti. Viņš bija degoša un spoža lāpa, bet jūs gribējāt tikai īsu brīdi priecāties viņa gaismā. Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa dotā. Jo darbi, kurus Tēvs man ir licis izdarīt, šie paši darbi, kurus Es daru, liecina par mani, ka mani ir sūtījis Tēvs. Un Tēvs, kas mani sūtīja, pats deva liecību par mani. Bet jūs nekad neesat dzirdējuši Viņa balsi, nedz redzējuši Viņa izskatu, un Viņa vārds jūsos nav palicis, jo jūs neticat Tam, kuru Viņš ir sūtījis. Jūs pētāt Rakstus, jo uzskatāt, ka tajos ir mūžīgā dzīve; un tie taču dod liecību par mani. Tomēr jūs negribat nākt pie manis, lai jums būtu dzīvība. No ļaudīm godu Es nepieņemu, bet jūs Es pazīstu, ka jūsos nav Dieva mīlestības. Es atnācu ava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņēmāt. Ja kāds cits nāks savā vārdā, to gan jūs pieņemsiet. Kā gan jūs varat ieticēt, ja pieņemat godu cits no cita, bet netiecaties pēc goda, kas ir vienīgi no Dieva? Tomēr nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu Tēva priekšā. Ir, kas jūs apsūdz, – Mozus, uz kuru jūs cerat. Jo, ja jūs būtu ticējuši Mozum, jūs ticētu arī man, jo viņš rakstīja par mani. Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā gan jūs ticēsiet maniem vārdiem?” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.