Dieva Vārds šodienai:
28.janvāris

Piedod, šodien bez mūzikas

Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Vēstules ebrejiem (Ebr 11, 1-2.8-19)
Brāļi, ticība ir drošība par tiem labumiem, uz ko ceram, pārliecība par lietām, ko neredzam. Tās dēļ senči ir saņēmuši liecību. Ticībā tas, kuru sauca par Ābrahamu, paklausīja Dieva aicinājumam, lai dotos uz zemi, kas viņam bija jāsaņem mantojumā. Viņš gāja, nezinādams, uz kurieni iet. Ticībā viņš atceļoja uz Apsolīto zemi kā uz svešu zemi, dzīvodams teltīs kopā ar Īzāku un Jēkabu – tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja uz stipriem pamatiem celtu pilsētu, kuras arhitekts un būvētājs ir pats Dievs. Ticības dēļ arī neauglīgā Sāra, neraugoties uz vecumu, saņēma spēju kļūt māte. Jo viņa atzina par uzticības cienīgu To, kurš bija devis apsolījumu. Un tāpēc no viena, turklāt gandrīz pamiruša cilvēka cēlās tik daudzi pēcnācēji kā zvaigznes debesīs, kā neizskaitāmas smiltis, kas ir jūras krastā. Viņi visi nomira ticībā, nesasnieguši to, kas bija solīts, bet uz to viņi raudzījās no tālienes un to sveica, sevi atzīstot par viesiem un ceļotājiem virs zemes. Jo tie, kas tā runāja, norādīja, ka meklē tēviju. Ja viņi būtu domājuši par to, no kurienes izceļoja, tad būtu atraduši laiku tur atgriezties. Bet tagad viņi tiecas pēc labākas, tas ir, pēc Debesu tēvijas. Tāpēc arī Dievs nekautrējas saukties par viņu Dievu, jo Viņš tiem ir sagatavojis pilsētu. Ticībā Ābrahams, kad tika pārbaudīts, upurēja Īzāku. Vienīgo dēlu lika upurī tas, kurš bija saņēmis apsolījumu un kuram bija sacīts: “No Īzāka tev būs pēcnācēji.” Jo viņš uzskatīja, ka Dievs ir spējīgs arī uzmodināt mirušos, un tāpēc atguva viņu kā līdzību Kristus nāvei un augšāmcelšanai. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dziedājums Lk 1
Refrēns: Dievs ir apmeklējis savu tautu.
Dievs mums ir devis pestīšanas balstu
Dāvida, sava kalpa, namā,
kā Viņš no mūžiem bija solījis
caur savu svēto praviešu lūpām. R.

Ka mūs atpestīs no ienaidnieku varas,
no visu to rokām, kas mūs ienīst,
parādot žēlsirdību mūsu tēviem
un atceroties savu svēto derību. R.

Ka mēs, atbrīvoti no ienaidnieka rokām,
bez bailēm Tam kalpotu
svētumā un taisnībā Viņa priekšā
visās mūža dienās. R.

Alleluja.
Dieva Vārds ir dzīvs un iedarbīgs,
tas ir sirds domu un ilgu tiesnesis.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 4, 35-41)
Visu dienu Jēzus mācīja ļaudis līdzībās. Tajā dienā, kad bija pienācis vakars, Viņš sacīja saviem mācekļiem: “Pārcelsimies uz otru krastu!” Tie, atlaiduši ļaudis, ņēma Viņu sev līdzi, jo Viņš jau bija laivā. Blakus peldēja vēl citas laivas. Tad sacēlās liela vētra un viļņi sitās pāri laivas malai, tā ka laiva jau smēlās pilna. Bet Jēzus gulēja aizmidzis uz pagalvja laivas galā. Mācekļi modināja Viņu un sacīja: “Mācītāj, vai Tev nerūp tas, ka mēs ejam bojā?” Piecēlies Viņš apsauca vēju un sacīja ezeram: “Paliec klusu! Rimsties!” Vējš norima, un iestājās pilnīgs klusums. Tad Viņš tiem sacīja: “Kāpēc jūs esat tik bailīgi? Vai tad jums nav ticības?” Bet tie ļoti izbijās un sacīja cits citam: “Kas tad Viņš ir, ka pat vējš un ezers Viņam paklausa?” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.