Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Vigīlijas Svētā Mise

Kunga Jēzus Kristus, Tava Dēla, vārdā. Lasījums no Radīšanas grāmatas (Rad 11, 1-9)
Visas zemes iedzīvotājiem bija vienāda mēle un vienāda valoda. Ceļojot no austrumiem, viņi atrada līdzenumu Sineāras zemē un tur apmetās uz dzīvi. Un viņi sacīja cits citam: “Iesim, taisīsim ķieģeļus un tos apdedzināsim ugunī!” Bet, kad viņiem bija ķieģeļi akmeņu vietā un mūrnieka javas vietā – piķis, viņi sacīja: “Nāciet, uzcelsim sev pilsētu un torni, kura virsotne iesniegsies debesīs, un sagādāsim sev vārdu, lai mēs neizklīstu pa visu zemi!” Bet Kungs, nokāpis apskatīt pilsētu un torni, ko cēla cilvēku bērni, sacīja: “Redzi, viņi ir viena tauta un visiem ir vienāda valoda, un tas ir par iemeslu šai viņu rīcībai, un turpmāk nekas viņiem nebūs neiespējams, ko viņi būs nodomājuši darīt. Tāpēc iesim, nokāpsim lejā un tur sajauksim viņu valodu, lai viņi vairs nesaprot cits cita runu!” Tādā veidā Dievs viņus izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu, un viņi pārtrauca būvēt pilsētu. Tāpēc šī vieta ir nosaukta par Bābeli, jo tur tika sajaukta visas zemes iedzīvotāju valoda, un no turienes Kungs viņus izklīdināja pa visu zemes virsu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

vai: Lasījums no Izceļošanas grāmatas (Izc 19, 3-8a.16-20b)
Mozus uzkāpa Sinaja kalnā pie Dieva, un Kungs viņu sauca no kalna un sacīja: “Tu sacīsi Jēkaba namam un paziņosi Izraēļa dēliem tā: “Jūs paši redzējāt, ko Es darīju ēģiptiešiem, kā Es jūs nesu uz ērgļu spārniem un atvedu pie sevis. Tāpēc, ja jūs klausīsiet manai balsij un sargāsiet manu derību, jūs būsiet mans sevišķais īpašums visu tautu vidū, jo man taču pieder visa zeme. Un jūs būsiet man priesteru valstība un svēta tauta.” Šie ir tie vārdi, kurus tu pateiksi Izraēļa dēliem.” Mozus atgriezās un, sasaucis tautas vecākos, izklāstīja visu, ko Kungs bija pavēlējis. Un visa tauta reizē atbildēja: “Visu, ko Kungs ir teicis, mēs izpildīsim.” Pienāca trešā diena, un uzausa rīts. Un, lūk, kļuva dzirdami pērkona grāvieni, laistījās zibeņi, un biezs mākonis pārklāja kalnu, un atskanēja spēcīga taures skaņa. Ļaudis, kas bija nometnēs, izbijās. Mozus izveda viņus no nometnes vietas pretī Dievam, un viņi nostājās kalna pakājē. Bet viss Sinaja kalns kūpēja, jo Kungs uz tā bija nokāpis ugunī un no tā pacēlās dūmi it kā no cepļa. Un viss kalns stipri trīcēja. Taures skaņa pamazām pieņēmās spēkā. Mozus runāja, un Dievs viņam balsī atbildēja. Kungs nokāpa uz Sinaja kalna pašā kalna virsotnē un pasauca Mozu uz kalna virsotni. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

vai: Lasījums no pravieša Ezehiēla grāmatas (Ez 37, 1-14)
Tajās dienās pār mani nolaidās Kunga roka, un Kungs garā mani izveda un nostādīja līdzenuma vidū, kas bija pilns ar kauliem. Un tā mani veda tiem apkārt. Un līdzenumā to bija ļoti daudz, un tie bija pavisam sažuvuši. Tad Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, kā tev šķiet, vai šie kauli atdzīvosies?” Un Viņš sacīja man: “Pravieto pār šiem kauliem un tiem saki: jūs, izžuvušie kauli, klausieties Kunga vārdu! Kungs Dievs šiem kauliem saka tā: “Redzi, Es iedvesīšu jūsos Garu, un jūs dzīvosiet. Es jums piesaistīšu dzīslas un likšu ap jums saaugt miesai, izstiepšu pār jums ādu un došu jums Garu, un jūs dzīvosiet un zināsiet, ka Es esmu Kungs.” Un es pravietoju, kā Viņš man bija pavēlējis. Un, man pravietojot, sākās čirkstoņa un, lūk, arī kustība. Kauli tuvojās kauliem, katrs uz savu vietu. Es skatījos, un, lūk, parādījās dzīslas un miesa, un tie apvilkās ar ādu, bet viņos vēl nebija gara. Un Viņš man sacīja: “Pravieto Garam, pravieto, cilvēka dēls, un saki Garam: to saka Kungs Dievs – nāc, Gars, no četriem vējiem un apdves šos nonāvētos, lai viņi atdzīvojas!” Un es pravietoju, kā Viņš man bija pavēlējis, un Gars iegāja tajos. Un viņi atdzīvojās un nostājās uz kājām – ļoti liels karapulks. Un Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, visi šie kauli ir Izraēļa nams. Viņi saka: “Izžuva mūsu kauli, un pazuda mūsu cerība, un mēs esam beigti.” Tāpēc pravieto un saki viņiem: “To saka Kungs Dievs: “Lūk, Es atvēršu jūsu kapus un jūs izvedīšu no jūsu kapiem, mana tauta, un ievedīšu jūs Izraēļa zemē. Un jūs zināsiet, ka Es esmu Kungs, kad Es atvēršu jūsu kapus un jūs izvedīšu no jūsu kapiem, mana tauta. Un Es iedvesīšu jūsos savu Garu, un jūs dzīvosiet. Es jūs novietošu jūsu zemē, un jūs zināsiet, ka Es esmu Kungs. Es esmu sacījis, un Es izdaru,” saka Kungs Dievs.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

vai: Lasījums no pravieša Joēla grāmatas (Jl 3, 1-5)
Tā saka Kungs: “Es izliešu savu Garu pār ikvienu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, jūsu sirmgalvji redzēs sapņus, un jūsu jaunekļi redzēs redzējumus. Un arī pār saviem kalpiem un kalponēm tajās dienās Es izliešu savu Garu. Un Es došu zīmes debesīs un virs zemes: asinis un uguni, un dūmu stabus. Saule pārvērtīsies par tumsu un mēness – par asinīm, pirms pienāks Kunga diena, liela un briesmīga. Un katrs, kas piesauks Kunga vārdu, būs izglābts, jo Sionas kalnā un Jeruzalemē būs pestīšana, kā Kungs ir teicis, un starp izglābtajiem būs tie, kurus Kungs būs aicinājis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 104 (103)
Refrēns: Dieva Gars lai atjauno zemi! vai: Alleluja!
Teic, mana dvēsele, Kungu!
Kungs, mans Dievs, Tu esi bezgala liels!
Tu esi ietērpies godībā un krāšņumā,
esi ieģērbies gaismā kā tērpā. R.

Kungs, cik daudz ir Tavu darbu!
Tu visu esi darījis ar gudrību,
ar Taviem radījumiem pilna ir zeme.
Visi tie gaida no Tevis,
ka Tu viņiem barību dotu savā laikā.
Kad Tu viņiem dod, viņi savāc,
kad Tu atver savu roku,
viņi piepildās labumiem. R.

Bet, ja Tu novērs savu vaigu, tie uztraucas,
ja paņem viņu dvašu, tie nomirst
un atgriežas savos putekļos.
Tu izsūti savu Garu, un viņi tiek radīti,
un Tu atjauno zemes vaigu.
Lai Kunga godība pastāv uz mūžiem:
lai Kungs priecājas par saviem darbiem! R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom 8, 22-27)
Brāļi, mēs zinām, ka visa radība vaid un cieš mokas līdz pat šim laikam. Un ne tikai tā, bet arī mēs paši, kas jau saņēmām Gara pirmās dāvanas, – arī mēs sevī vaimanājam, gaidīdami Dieva bērnu tiesības – savas miesas izpestīšanu. Jo cerībā mēs jau esam atpestīti. Bet cerība, kuras piepildīšanās jau kļūst redzama, vairs nav cerība, jo kā gan var cerēt uz to, kas jau redzams? Bet, ja mēs ceram uz to, ko neredzam, tad mēs gaidām ar pacietību. Tāpat arī Gars palīdz mūsu vājumam, jo mēs īsti nezinām, ko lai lūdzam, un Gars pats aizbildina par mums ar vaidiem, kas nav izsakāmi vārdos. Bet Tas, kas izpēta sirdis, zina, ko Gars vēlas, jo Viņš aizlūdz par svētajiem saskaņā ar Dieva gribu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Nāc, Svētais Gars, piepildi savu ticīgo sirdis
un savas mīlestības uguni tajās iededz!
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 7, 37-39)
Pēdējā lielajā Nometņu svētku dienā Jēzus nostājās un sauca, sacīdams: “Kam slāpst un kas tic man, lai nāk pie manis un dzer! Kā Raksti ir sacījuši: no Viņa iekšienes plūdīs dzīvā ūdens straumes.” Bet to Viņš sacīja par Garu, kuru saņems tie, kas Viņam bija ieticējuši. Jo Gars vēl nebija dots, tādēļ ka Jēzus vēl nebija pagodināts. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dienas Svētā Mise

Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 2, 1-11)
Pienākot Vasarsvētku dienai, Jēzus mācekļi arvien vēl turējās vienkopus Jeruzalemē. Un pēkšņi no debesīm atskanēja šalkoņa, it kā tuvojoties brāzmainam vējam, un piepildīja visu māju, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās it kā ugunīgas mēles, kas sadalījās un nolaidās pār katru no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un sāka runāt svešās valodās, kā Gars viņiem deva runāt. Bet Jeruzalemē tad uzturējās dievbijīgi jūdi no visām tautām, kas ir zem debesīm. Atskanot šai šalkoņai, sapulcējās daudz ļaužu un bija pārsteigti, jo katrs dzirdēja viņus runājam savā valodā. Un tie samulsa un brīnījās, sacīdami: “Vai tad visi šie runātāji nav galilejieši? Un kā tad mēs dzirdam katrs savu dzimto valodu? Mēs, partieši un medieši, un elamitieši, un tie, kas apdzīvo Mezopotāmiju, Jūdeju un Kapadokiju, Pontu un Āziju, Frīģiju un Pamfīliju, Ēģipti un tās Lībijas daļas, kas ir ap Kirēni, mēs, atnācēji no Romas, jūdi un prozelīti, krētieši un arābi, mēs dzirdam viņus mūsu valodās sludinām Dieva brīnumdarbus.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 104 (103)
Refrēns: Dieva Gars lai atjauno zemi! vai: Alleluja!
Teic, mana dvēsele, Kungu!
Kungs, mans Dievs, Tu esi bezgala liels!
Kungs, cik daudz ir Tavu darbu!
Ar Taviem radījumiem pilna ir zeme. R.

Ja Tu paņem viņu dvašu, tie nomirst
un atgriežas savos putekļos.
Tu izsūti savu Garu, un viņi tiek radīti,
un Tu atjauno zemes vaigu. R.

Lai Kunga godība pastāv uz mūžiem,
lai Kungs priecājas par saviem darbiem!
Lai mana dziesma Viņam ir mīļa,
un es līksmošos Kungā. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 12, 3b-7.12-13)
Brāļi, neviens nevar pateikt bez Svētā Gara palīdzības: “Jēzus ir Kungs.” Žēlastības ir dažādas, bet Gars tas pats. Un dažādi ir kalpošanas veidi, bet tas pats Kungs. Un dažādas ir arī darbošanās, bet tas pats Dievs, kas visos visu dara. Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme, lai nestu labumu. Jo, tāpat kā ķermenis ir viens ar daudziem locekļiem, turklāt visi daudzie miesas locekļi tomēr ir viens un tas pats ķermenis, tāpat arī Kristus. Jo mēs vienā Garā visi – gan jūdi, gan pagāni, gan vergi, gan brīvie – esam ar kristību apvienoti vienā miesā. Un mēs visi esam ar vienu Garu piepildīti. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai: Gal 5, 16-25

Pirmsevaņģēlija dziedājuma sekvence
Nāc pie mums, Dievs Svētais Gars, liec, lai Tavas gaismas stars atmirdz mūsu dvēselē!

Savus ļaudis apgaismo, žēlastībā atjauno, mūsu sirdī iemājo!

Dieva Gars Vissvētākais, prieka avots cēlākais, dvēselei miers jaukākais.

Darbā, lūdzam, stiprini, nogurumā spirdzini, bēdu laikā mierini!

Dievs, ar savu spožumu piepildi sirds dziļumus tiem, kas tic un Tevi lūdz!

Kungs, bez Tavas svētības nav nekādas cerības mums no grēka piecelties.

Tikai Tu spēj cilvēkam, smagā grēkā kritušam, skaidru darīt dvēseli.

Ļaunums mūs lai neuzvar, cilvēki lai brīvi var pestīšanas ceļu iet!

Dāvā visiem ticīgiem labas gribas cilvēkiem savas Debess dāvanas!

Dod mums dzīvi svētīgu, nāves stundu mierīgu, svētlaimīgu mūžību!

Alleluja.
Nāc, Svētais Gars, piepildi savu ticīgo sirdis
un savas mīlestības uguni tajās iededz!
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 19-23)
Jēzus augšāmcelšanās dienā, kad iestājās vakars un tur, kur uzturējās mācekļi, bija aiz bailēm no jūdiem aizslēgtas durvis, atnāca Jēzus, nostājās viņu vidū un viņiem sacīja: “Miers jums!” Un, to pateicis, Viņš tiem parādīja rokas un sānu. Tad mācekļi, redzot Kungu, kļuva priecīgi. Bet Viņš atkal tiem sacīja: “Miers jums! Kā Tēvs mani ir sūtījis, tā Es jūs sūtu.” To pateicis, Viņš dvesa uz viņiem un sacīja: “Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie būs piedoti, kam aizturēsiet, tiem tie būs aizturēti.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.