Dieva Vārds šodienai:
28.janvāris

Piedod, šodien bez mūzikas

Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Vēstules ebrejiem (Ebr 11, 32-40)
Brāļi, un ko vēl lai es saku? Man taču nepietiktu laika pastāstīt par Gedeonu, Baraku, Samsonu, Jefti, Dāvidu, Samuēlu un par praviešiem, kuri ticībā uzvarēja valstis, darīja taisnīgus darbus, saņēma apsolījumu, aizvēra lauvām rīkli, nodzēsa uguns karstumu, izbēga no zobena asmens un atspirga no vājuma, kļuva varoņi karā un piespieda bēgt ienaidnieku pulkus. Sievietes atguva savus mirušos, uzmodinātus no miroņiem. Bet citi izcieta mocības, nepieņemot atbrīvošanu, lai iemantotu labāku augšāmcelšanos. Bet citi saņēma nievas un šaustīšanu, pat važas un cietumu. Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārzāģēti, nokauti ar zobenu. Viņi staigāja apkārt aitu un kazu ādās, trūkumā, ciešanās un apspiestībā – pasaule nebija viņu cienīga –, un viņi maldījās pa tuksnešiem un kalniem, pa alām un zemes aizām. Bet viņi visi, kaut arī savas ticības dēļ bija kļuvuši uzslavas cienīgi, nesaņēma apsolījumu, jo Dievs, kurš mums ir sagatavojis labāku likteni, negribēja, ka viņi pilnību sasniegtu bez mums. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 31 (30)
Refrēns: Esiet drosmīgi, kas cerat uz Kungu!
Kungs, cik liels ir Tavas labsirdības daudzums,
ko Tu esi glabājis tiem, kas Tevis bīstas,
un, cilvēku bērniem redzot, esi piešķīris
tiem, kas paļaujas uz Tevi. R.

Sava vaiga aizsegā Tu viņus paslēpsi
no cilvēku ļaunprātībām;
Tu viņus pasargāsi savā teltī
no ķildīgām mēlēm.
Kungs lai ir slavēts,
jo Viņš man brīnišķīgi parādīja savu žēlsirdību
nocietinātā pilsētā. R.

Bet es savā uztraukumā biju sacījis:
“Es esmu nošķirts no Tavu acu skatiena.”
Tomēr Tu uzklausīji manas lūgšanas balsi,
kad es saucu uz Tevi. R.

Mīliet Kungu jūs, visi Viņa svētie!
Kungs sargā uzticīgos,
bet tiem, kas augstprātīgi rīkojas,
Viņš atmaksā papilnam. R.

Alleluja.
Liels pravietis ir cēlies mūsu vidū,
un Dievs ir apmeklējis savus ļaudis.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 5, 1-20)
Jēzus un Viņa mācekļi nonāca ezera otrā krastā, geraziešu zemē. Kāpjot ārā no laivas, tūlīt no kapiem Viņam pretī izskrēja nešķīstā gara apsēsts cilvēks. Šis cilvēks pastāvīgi dzīvoja kapos, un neviens viņu vairs nevarēja sasiet pat ar važām, jo bieži viņš tika saistīts ar ķēdēm un valgiem, tomēr ķēdes viņš pārrāva un valgus saraustīja, un nebija neviena, kas spētu viņu savaldīt. Dienām un naktīm aizvien viņš klaigāja pa kapiem un kalniem un dauzīja sevi ar akmeņiem. No tālienes ieraudzījis Jēzu, viņš pieskrēja klāt un, atdevis Viņam godu, skaļā balsī kliedza: “Ko Tu no manis gribi, Jēzu, visaugstā Dieva Dēls? Es Tevi zvērinu pie Dieva, nemoki mani!” Tādēļ ka Viņš tam sacīja: “Izej, nešķīstais gars, no šī cilvēka.” Un Jēzus viņam jautāja: “Kāds tev ir vārds?” Tas Viņam atbildēja: “Leģions ir mans vārds, jo mūsu ir daudz.” Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos neizsūtītu no šī apvidus. Bet tur ganījās uz kalna liels cūku bars. Tāpēc tie lūdza Viņu, sacīdami: “Sūti mūs cūkās, lai mēs tajās varētu ieiet!” Un Viņš tiem atļāva. Un nešķīstie gari izgāja un sagāja cūkās. Un ganāmpulks – ap divi tūkstoši cūku – ar lielu sparu metās pār krauju ezerā un noslīka. Bet gani aizbēga un pastāstīja par to pilsētā un laukos. Un ļaudis izgāja skatīties, kas noticis. Un, atnākuši pie Jēzus, viņi ieraudzīja nešķīstā gara apsēsto, kurā bija leģions, sēžam apģērbtu un pie pilna prāta, un viņus pārņēma bailes. Bet tie, kuri bija redzējuši, izstāstīja viņiem, kā tas ar nešķīstā gara apsēsto bija noticis, un arī par cūkām. Tad viņi sāka lūgt Jēzu aiziet no viņu robežām. Kad Viņš sēdās laivā, tas, kurā bija nešķīstais gars, lūdza, lai atļauj palikt kopā ar Viņu. Bet Jēzus nepiekrita un tam sacīja: “Ej uz mājām pie savējiem un stāsti viņiem, kādas lietas Kungs tev ir darījis un kā ir apžēlojies par tevi.” Tā viņš aizgāja un sāka sludināt Dekapolē, kādas lietas viņam Jēzus bija darījis, un visi brīnījās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi