Dieva Vārds šodienai:
28.janvāris

Piedod, šodien bez mūzikas

Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Vēstules ebrejiem (Ebr 12, 1-4)
Brāļi, tā kā ap mums ir tik liels daudzums liecinieku, tad nometīsim jebkādu smagumu un mums apkārt esošo grēku un ar izturību dosimies priekšā stāvošajā cīņā! Raudzīsimies uz Jēzu, kas ir mūsu ticības dibinātājs un piepildītājs. Viņš nolemtā prieka vietā pacieta krustu, neskatoties uz tā pazemojumu, un apsēdās Dieva troņa labajā pusē. Domājiet par Viņu, kas cieta no grēciniekiem tik lielu pārestību, lai jūs nepagurtu, salauzti garā. Jūs vēl neesat pretojušies līdz asinīm, cīnīdamies ar grēku. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 22 (21)
Refrēns: Dievu slavēs tie, kas Viņu meklē.
Savus solījumus es izpildīšu to priekšā,
kas bīstas Dieva.
Nabagi ēdīs līdz sātam,
un slavēs Kungu tie, kas Viņu meklē:
“Viņu sirds lai dzīvo mūžīgi!” R.

Atcerēsies un pie Kunga atgriezīsies
visas zemes malas,
Viņa priekšā kritīs pie zemes visas pagānu ciltis.
Visi, kas guļ zemē, pielūgs vienīgi Viņu;
Viņa priekšā nolieksies visi,
kas pārvēršas par putekļiem. R.

Tomēr Viņam dzīvos mana dvēsele,
un mani pēcnācēji Viņam kalpos.
Viņi stāstīs par Kungu nākamajai paaudzei
un tautai, kas piedzims, sludinās Viņa taisnību:
“Kungs to ir darījis.” R.

Alleluja.
Jēzus ņēma uz sevis mūsu vājumu
un nesa mūsu kaites.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 5, 21-43)
Kad Jēzus laivā atkal pārcēlās otrā krastā, ap Viņu sapulcējās liels ļaužu pūlis, bet Viņš vēl bija pie ezera. Tad atnāca viens no sinagogas priekšniekiem, vārdā Jairs, un, ieraudzījis Jēzu, krita pie Viņa kājām un ļoti lūdza Viņu, sacīdams: “Mana meitiņa ir tuvu nāvei, atnāc un uzliec viņai rokas, lai viņa kļūtu vesela un dzīvotu!” Jēzus devās tam līdzi, bet daudz ļaužu sekoja Viņam un spiedās pie Viņa no visām pusēm. Bet kāda sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asins tecēšanu un bija daudz izcietusi no dažādiem ārstiem un atdevusi visu savu īpašumu, kas tomēr viņai neko nebija līdzējis, un viņa jutās vēl sliktāk, tagad, dzirdot par Jēzu, caur pūli no aizmugures pietuvojās Viņam un pieskārās Viņa drēbēm. Viņa teica: “Pat ja tikai Viņa drēbēm pieskaršos, es kļūšu vesela.” Un tūlīt arī izsīka viņas asiņu avots un viņa sajuta miesā, ka ir izdziedināta no kaites. Bet Jēzus, tūdaļ sapratis, ka no Viņa izgāja spēks, pagriezās pret pūli un jautāja: “Kas pieskārās manām drēbēm?” Mācekļi Viņam atbildēja: “Tu redzi, ka pūlis spiežas Tev virsū, bet jautā: “Kas man pieskārās?”” Tomēr Viņš skatījās apkārt, lai ieraudzītu to, kura bija to izdarījusi. Tad sieviete, nobijusies un trīcēdama, jo zināja, kas ar viņu bija noticis, gāja un nokrita Viņa priekšā, un Viņam atklāja visu patiesību. Bet Jēzus tai sacīja: “Meit, tava ticība tevi izglāba, ej mierā un esi izdziedināta no savas kaites!” Kamēr Viņš vēl runāja, atnāca sinagogas priekšnieka ļaudis un paziņoja: “Tava meita nomira. Kāpēc tu vēl apgrūtini Mācītāju?” Bet Jēzus, dzirdot, kas tika runāts, sacīja sinagogas priekšniekam: “Nebaidies! Tikai tici!” Un Viņš nevienam citam neļāva sev līdzi iet kā tikai Pēterim un Jēkabam, un Jēkaba brālim Jānim. Viņi atnāca uz sinagogas priekšnieka māju. Un Jēzus sadzirdēja troksni, raudāšanu un skaļas vaimanas. Iegājis iekšā, Viņš tiem sacīja: “Kāpēc jūs uztraucaties un raudat? Meitene nav mirusi, bet guļ.” Un tie Viņu izsmēja. Bet Viņš, izsūtījis visus ārā, paņēma sev līdzi tikai meitenes tēvu un māti, un tos, kas ar Viņu bija, un iegāja tur, kur gulēja meitene. Paņēmis meiteni aiz rokas, Jēzus tai sacīja: “Talitha kum!” – kas tulkojumā nozīmē: “Meitene, Es tev saku, celies!” Un meitene tūlīt piecēlās un staigāja, jo viņai bija divpadsmit gadu. Un viņi apstulba no lielā pārsteiguma. Bet Viņš tiem stingri piekodināja, lai neviens par to neuzzinātu, un lika dot viņai ēst. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.