Svētdiena, 11. aprīlis
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Aprīļa mēnesis Baznīcas dzīvē

Lieldienu ieguvums
Gandrīz katru gadu aprīlim ir gods uzņemt Kristus Augšāmcelšanās svētkus, taču šoreiz jau no pirmās jaunā mēneša dienas tiekam ievesti Lieldienu noslēpuma pašā kulminācijā, jo līdz ar aprīļa sākumu Baznīca svin Trīs Svētās dienas (Triduum Paschalis). Tās ietver sevī galveno Evaņģēlija vēstījumu – patiesību par Kristus nāvi un augšāmcelšanos, bez kuras, kā saka svētais Pāvils, mūsu ticība būtu nevērtīga: “Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība un jūs vēl esat savos grēkos.“ (1 Kor 15, 17)

Šoreiz manas pārdomas saistībā ar svarīgo Baznīcas dzīves liturģisko posmu būs visai lakoniskas. Ne tikai tādēļ, ka šis Mieram tuvu izdevums jau tā ir apjomīgs. Galvenais iemesls – pati Lieldienu liturģija, it īpaši Svēto Rakstu lasījumi noliek mūs līdzās Jēzum un Viņa mācekļiem, ļaujot piedzīvot gan Ciešanu laika dramatismu, gan Augšām­celšanās prieku.

Vēlos uzsvērt, ka īpašs šoreiz ir arī mūsu priesteru devums Lieldienu notikumu apcerei. Komentāri svētku dienām, kā arī svētdienām ir dziļi pārdomāti un izjusti. Atzīšos, ka, gatavojot ievadrakstu, pats vairākas reizes pārlasīju garīgo tēvu pārdomas, katrreiz tajās atklājot kaut ko jaunu. Var just, ka visi esam noilgojušies pēc Lieldienām, it īpaši tādēļ, ka arī šogad cerība tās svinēt ierastā veidā ir visai niecīga.

Atļaušos piezīmēt, ka jebkura veida “attālināta” Lieldienu svinēšana nekad nebūs pilnvērtīga svētku pieredze. Mariāņu tēvs priesteris Andris Ševels, kurš arī šajā mēnesī ir sniedzis lielu ieguldījumu Mieram tuvu tapšanā, saka: “Liturģija nav teātris.” Viņam nevar nepiekrist, jo jau Baznīcas pirmsākumos, neraugoties uz vajāšanām  un nāves briesmām, kristieši pulcējās Euharistijai pie mocekļu kapiem, katakombās un citās nomaļās vietās, lai arī būtu varējuši lūgties mājās. Pat banāla teātra izrāde, translēta TV vai citos mēdijos, nekad nebūs salīdzināma ar aktiermākslas pieredzi klātbūtnē.

Protams, pandēmija joprojām ir reāla un pulcēšanās ierobežojumi likumsakarīgi, mums ir jāpieņem šī skarbā realitāte, jo labi zināms ir teiciens “karā kā jau karā”. Taču mēs nedrīkstam to uztvert kā normu. Pēdējo mēnešu pieredze ir parādījusi, ka, ievērojot saprātīgus pulcēšanās principus, lietojot mutes un deguna aizsegus un ieturot drošu savstarpējo distanci, mūsu draudzes var svinēt Euharistiju no sanitārā viedokļa drošā veidā. Par to jāpateicas ticīgo disciplīnai un apzinīgumam, kā arī priesteru atbildīgajai attieksmei. Cerēsim, ka pavisam tuvā nākotnē mēs varēsim atgriezties pie daudz maz normālas draudzes dzīves, taču tagad mums ir jāpieņem šī brīža pārbaudījumi un jāupurē individuālās un kolektīvās ciešanas pasaules pestīšanas labā, kā arī jāmācās gandarīt par saviem grēkiem.


Aprīļa svētie
Aprīlis ir bagāts ar svēto piemiņas dienām, taču šogad lielu daļu no tām liturģijā pārspēj Lieldienu oktāva un svētdienas. Taču tas nenozīmē, ka tādēļ svētie būs mazāk klātesoši Baznīcas un mūsu dzīvē ar savu lūgšanu un aizbildniecības spēku. Šajā mēnesī mūs uzrunās liels Dievmātes draugs, nenogurstošs Francijas evaņģelizators svētais Ludvigs Marija Griņons no Monforas. Jāpiemin arī svētā Katrīna no Sjēnas, viduslaiku mistiķe un Baznīcas doktore, kura savulaik sniedza nenovērtējamu ieguldījumu Baznīcas garīgajā atjaunotnē. Nevaram aizmirst arī svēto Juri, kurš ir aizbildnis daudziem mūsu priesteriem, kā arī svēto Anzelmu un svēto pāvestu Piju V.

Sadaļa Mēneša svētais
, iespējams, radīs zināmu déjà vu sajūtu, jo atkal varēsim iepazīt kādu mūsu laikabiedru, patiesi dievbijīgu, taču tikpat īsteni mūsdienīgu itāļu pusaudzi Mateo Farīnu, kura varonību tikumos 2020. gada 5. maijā apstiprināja pāvests Francisks, pasludinot astoņpadsmitgadīgo zēnu par godājamo. Mēs varam lūgties par Mateo beatifikāciju un paļauties uz šī visās nozīmēs jaunā Dieva drauga aizbildniecību.

Īpaši jauka šoreiz šķiet rubrika Mēneša liecinieks
, kura sniedz visai detalizētu Maijas Rērihas dzīves aprakstu. Maija ir kurzemniece, cita starpā arī Līvu savienības Kolkas nodaļas vadītāja, taču pats galvenais šķiet tas, ka viņas dzīve ir ne­saraujami saistīta ar Kolkas katoļu draudzi un tās neticami skaisto un mājīgo dievnamu. Man ir gods personīgi pazīt Maiju, tādēļ priecājos, ka arī Mieram tuvu lasītāji varēs iepazīties ar šo izcilo personību, viņas jauko ģimeni un fantastisko Kolkas katoļu kopienu. Īpaši patīkami, ka šajā aprakstā ir pieminēti arī visi priesteri, kas ir devuši savu ieguldījumu Kolkas katoļu draudzes stiprināšanā.


Pāvesta lūgšanu nodoms
Lieldienu noskaņā Svētais tēvs mums atgādina par cilvēka pamattiesību nodrošinājumu: “Lūgsimies par visiem, kas, neraugoties uz dzīvības briesmām, cīnās par pamattiesībām diktatūru, autoritāru režīmu vai krīzē nonākušu demokrātiju apstākļos.”

Jāatzīst, ka pirmajā brīdī nedaudz sabijos, jo nodomāju, ka pāvests mūs mudina uz revolucionārismu. Ienāca prātā “atbrīvošanas teoloģija”, īpaši ņemot vērā to, ka pāvests Francisks nāk no Dienvid­amerikas reģiona, kur šī teoloģijas novirziena tēzes ir diezgan dziļi iesakņojušās.

Taču tad es atcerējos svētā Ireneja vārdus “Dieva gods ir dzīvais cilvēks” – un viss nostājās savās vietās. Cilvēka cieņa, sociālais taisnīgums un citas pamattiesības ir īsteni kristīgas vērtības, par kurām ir vērts cīnīties jebkurā sabiedrībā. Lai Dievs mums palīdz vairot visu, kas ir labs. Lai Jēzus, kurš augšāmceļoties ir uzvarējis nāvi, dod mums spēku.

Novēlot visiem “Mieram tuvu“ lasītājiem
svētīgu Lieldienu laiku,
priesteris Edgars Cakuls