Ceturtdiena, 13. maijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Maija mēnesis Baznīcā

Maijs – Dievmātes mēnesis
Maija mēnesis, kuru iesākam ar svētā Jāzepa, strādnieku aizbildņa, piemiņas dienu, ir īpaši veltīts Dievmātes godināšanai. Šajā mēnesī uzplaukst radība, ziedi un šķiet, ka visa radītā pasaule ir tērpusies visskaistākajā tērpā. Cilvēces visskaistākais tērps ir Marija. Par pamatu ņemot tekstu grieķu valodā, erceņģeļa Gabriela viņai sacītos vārdus varam tulkot šādi: “Priecājies tu, kas esi skaistuma piepildītā. Kungs ir ar tevi.” Marijas godināšana māca un atklāj, kas ir patiess skaistums, kā arī meklēt Dievu – visa skaistā avotu.

Mēs godinām Mariju, lai mācītos no viņas ticību, paklausību un pazemību. Viss pasludināšanas stāsts, kā arī Jaunās Derības fragmenti, kuros tiek runāts par Mariju, ir piepildīti ar pazemības smaržu. Marija ir pazemīga, viņu nenospiež lepnības nasta. Tāpēc viņa ir atvērta Dievam un Dievs ar viņas starpniecību var veikt savus brīnišķos darbus, darīt lielas lietas. Šodien mūs visus apdraud augstprātība. Bosjē kādā savā lūgšanā iesaucās: “Jūs brīnāties, kāpēc Dievs šodien, šķiet, gandrīz slēpjas. Lūk, es jums paskaidrošu, kāds tam ir iemesls: ir pārāk daudz lepnības, tādējādi Dievam neizdodas uzturēt saikni ar šo paaudzi, jo augstprātīgie atgrūž Dievu.” Mums jāmācās no Marijas pazemība, jo tad, ja būsim pazemīgi kā Marija, mēs vienreizīgā veidā piedzīvosim ne tikai Dieva klātbūtni, bet arī Viņa žēlastības spēku, maigumu un mierinājumu. 

Maija mēnesis ir Rožukroņa lūgšanas laiks. Rožukronis ir ceļojums Evaņģēlija pasaulē, ceļojums, kurā Marija mūs ved pie rokas. Esam aicināti kopīgi lūgt Rožukroni, satikties pie krustiem ceļmalās un krustcelēs, lai, apcerot Jēzus dzīves noslēpumus, tos kontemplētu kopā ar Jaunavu Mariju.

Marija ir visizcilākā svētā. Viņa ir ikviena svētuma atspulgs. Viņa visa centrā izvirza nevis sevi, bet Dievu, ar kuru satiekas gan lūgšanā, gan mīlošā un nesavtīgā kalpošanā savam tuvākajam. Marija ir liela, jo pirmo vietu ierāda Dievam. Viņa ir pazemīga – jo vēlas kalpot Kungam. Viņa ir cerības pilna sieviete – tikai tādēļ, ka viņa tic Dieva apsolījumiem, eņģelis Mariju var aicināt uz izšķirīgu šo apsolījumu īstenošanu. Viņa ir sieviete, kas tic. Dieva Vārds kļūst par viņas vārdu. Viņas domas un griba ir pilnīgā saskaņā ar Dieva gribu. Lai Jaunava Marija, Baznīcas Māte – šos svētkus svinēsim 24. maijā –, mums palīdz labi sagata­voties Svētā Gara nosūtīšanas svētkiem!


Nāc, Svētais Gars!
23. maijā svinēsim Svētā Gara atnākšanas svētkus. Apustuļu darbu grāmata par šo notikumu vēstī, ka Vasarsvētku dienā pār apustuļiem un Dievmāti uguns mēļu veidā nolaidās Svētais Gars. Šajā piecdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās notika kāds izšķirīgi svarīgs notikums. Atsevišķus Kristū atdzimušus cilvēkus Svētais Gars apvienoja vienā Baznīcā. Šajā dienā mēs pateicamies par Kristus Baznīcas dzimšanu. Lai labāk sagatavotos šiem lielajiem un nozīmīgajiem svētkiem, Baznīca mūs aicina 14. maijā uzsākt novennu Dieva Svētā Gara godam (lūgšanas tekstu atradīsiet šā izdevuma 103. lpp.).

Vasarsvētki ir apustulāta priekšnoteikums. Baznīcai jādodas pa pasauli misijā. Tās pienākums ir doties uz priekšu, bet vienlaikus – arī apstāties Jeruzalemē. Mums ir nemitīgi jāatgriežas Pēdējo vakariņu namā un jādodas no tā laukā vienīgi tad, kad esam piepildīti ar Svēto Garu. Ja mūsos nemājo Svētā Gara spēks, tad mēs tikai atkārtojam Evaņģēliju, nevis esam šīs Labās Vēsts liecinieki.

Evaņģēlijā lasām, ka Jēzus savas augšāmcelšanās dienā mācekļiem dod grēku piedošanas varu, sacīdams: “Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie ir piedoti, kam aizturēsiet, tiem tie ir aizturēti.” Svētais Gars ir tas, kas izgaismo cilvēka sirdsapziņu, palīdzot tam vispirms apzināties savu grēcīgumu, tad nožēlot un visbeidzot Grēksūdzes sakramentā atbrīvoties no grēka važām. Svētais Gars palīdz izlīgt un atjaunot draudzību ar Dievu, tuvāko un sevi pašu.


Vēl citi svētki, svēto piemiņas dienas
un pateicības dienas maijā
Šomēnes svinēsim vairākas nozīmīgas Kristus mācekļu un sekotāju svētku dienas: 3. maijā – apustuļu Filipa un Jēkaba svētkus, 14. maijā – apustuļa Matīsa svētkus, savukārt 13. maijā pieminēsim Kunga debeskāpšanas notikumu. Šajā svētku dienā esam aicināti īpaši lūgties par Svēto zemi un ar savu ziedojumu atbalstīt Jeruzalemes svētvietu uzturēšanu.

Kopš 2013. gada Baznīcas liturģiskajā kalendārā ir jauni svētki, kurus svinēsim 27. maijā, – Kunga Jēzus Kristus, Augstā un mūžīgā priestera, svētki. Tā ir svētīga iespēja lūgties par aicinājumiem un garīdznieku dzīves un kalpošanas svētumu. Visbeidzot mēneša izskaņā, 30. martā, godināsim Vissvētāko Trīsvienību, bet maija mēnesi noslēgsim ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Apmeklēšanas svētkiem.

Nozīmīga ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena, kuru svinēsim 4. maijā. Pateiksimies Dievam par brīvības dāvanu un būsim atbildīgi par saņemto valsts neatkarību. Neatkarība tiek apdraudēta un to var zaudēt, ja zūd piederības izjūta, ko veido valoda, kultūra, tēvzemes mīlestība, vēsturiskā atmiņa. Koks, kuram nav sakņu, nokalst, un, ja saknes nav pietiekami dziļas, vētra tās izrauj. Atbildība pret savu valsti ietver arī cieņu pret ģimeni, cieņu pret bērnu. Ģimene ir nācijas pirmā šūna. Bērni un jaunatne ir valsts nākotne. Bērnam ir tiesības uz abiem vecākiem, kuri viens otru mīl un viens otram kalpo. Bērnam ir tiesības uz tēva un mātes klātbūtni. Ja kādā valstī bērni vairs netiek uzskatīti par dāvanu, bet tikai par līdzekli savas labklājības vai piepildījuma sajūtas gūšanai vai pat par traucēkli, tādai valstij ir grūti izdzīvot un tiek apdraudēti tās būtiskie pamati.


Pāvesta lūgšanu nodoms maija mēnesim
Šomēnes pāvests Francisks pievēršas finanšu pasaulei: “Lūgsim, lai finanšu sfēras atbildīgie sadarbotos ar valdības pārstāvjiem, regulējot finanšu tirgus un aizsargājot pilsoņus no apdraudējuma.”

Baznīcas sociālā mācība mums atgādina kopējā labuma uzdevumu, saskaņā ar kuru naudai, finansēm ir jākalpo cilvēkam, nevis pār to jāvalda. Finanšu tirgus var kļūt par vietu dažādām elk­dievības formām, un tādā veidā ekonomika zaudē cilvēcisku seju. Pāvests Francisks saka: Darvina laika stiprākā izdzīvošanas ideoloģija, kuras
pamatā ir neierobežots tirgus, kas apsēsts ar peļņu un individuālu suverenitāti, ir iekļuvusi mūsu kultūrā un nocietinājusi mūsu sirdis. Šī ideoloģija ir apžilbinājusi mūsu skatienu, un mēs vairs neprotam adekvāti uzlūkot katra individuālā cilvēka dzīvi no ieņemšanas līdz nāvei. Tomēr mēs visi esam brāļi un māsas lielā cilvēces ģimenē. Kaina vienaldzība pret viņa brāli Ābelu ir kārdinājums, kas mūs skar arī šajā pandēmijas krīzes laikā, – pat tik tālu, ka varam runāt par citu pandēmiju, vienaldzības pandēmiju. Patiesībā pandēmija mums atgādināja, ka neviens nevar glābt sevi viens pats. Šajā Covid laikā ir svarīgi kopt brālību un solidaritāti. Tas ir stabilais pamats, uz kura varam veidot atšķirīgu – labāku un cilvēciskāku – nākotni.

Noslēgumā Mieram tuvu kolektīva vārdā vē­lamies pateikties garīdzniekiem par Svēto Rakstu skaidrojumiem, lūgšanām un homīlijām. Paldies par bīskapu atbalstu un novērtējumu. Vēlamies arī sveikt šā mēneša jubilārus – priesteri un misionāru Huanu Ignasio Ečegaraju, kurš 5. maijā svinēs 75 gadu jubileju, bīskapu Jāni Buli, kurš ir dzimis 22. maijā, un bīskapu Edvardu Pavlovski, kurš ir dzimis 25. maijā, kā arī priesteri Marcinu Vozņaku ordinācijas 25. gadadienā un priesterus Vitoldu Kokaru un Romualdu Baļčūnu ordinācijas 40. gadadienā. Lai visiem Dieva žēlastības un bagātīgas svētības!

Lai šis laiks Kunga Mātes, Jaunavas Marijas aizbildniecībā ir žēlastībām bagāts arī visiem Mieram tuvu lasītājiem!

Dieva svētību vēlot, bīskaps,
Sv
ētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis