Piektdiena, 25. jūnijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Jūnija mēnesis Baznīcā

Baznīcas liturģiskā dzīve
Līdz ar salīdzinoši agrajām šī gada Lieldienām teju visi tām pakārtotie liturģiskie svētki ir iekārtojušies maija mēnesī. Likās, jūnijam nekas daudz nebūs palicis pāri. Bet tomēr… pārlasot sagatavotos materiālus, šķiet – šis mēnesis būs īstas rekolekcijas!
Jūnijs ir svarīgu kristoloģisku svētku mēnesis, jo jau dažas dienas pēc Vissvētākās Trīsvienības svētkiem 3. jūnijā Baznīca mūs aicinās būt līdzdalīgiem Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkos, kas ir obligāti svinama diena. Šie svētki ir pozitīva atbilde dažādām maldu mācībām, kas pakļauj šaubām Kristus reālo klātesamību Euharistijā. Atziņa par to, ka tieši Euharistija veido Baznīcu, būdama tās avots un garīgās dzīves virsotne, ir ļoti sena un vienmēr svarīga. Nezinu, vai tas būs iespējams šogad, bet parasti šajos svētkos vai tiem tuvākajā svētdienā notiek krāšņas Euharistiskās procesijas ar četru evaņģēliju dziedājumiem.
Tāpat svarīgs liturģisks notikums jūnija mēnesī ir Vissvētās Jēzus Sirds svētki, kurus vienmēr svinam piektdienā, un šogad tas notiks 11. jūnijā. Jēzus Sirds godināšanas tradīcija Baznīcas dzīvē ir ienākusi salīdzinoši nesen, taču Dieva tautā ir kļuvusi ļoti iecienīta. Jūnijs pats par sevi tiek dēvēts par Jēzus Sirds mēnesi. Visi, kas ir bijuši Parīzē, noteikti atceras skaisto Monmartras baziliku, kas par franču tautas līdzekļiem ir uzcelta Jēzus Sirds godam. Arī mūsu zemē šai devocijai ir svarīga vieta. Tā atgādina seno patiesību par to, ka Dievs ir Mīlestība, kura vispilnīgāk izpaužas Jēzus Kristus personā. Dievam ir cilvēka sirds – tā Viņš dara savu mīlestību saprotamu.

Dieva svētie jūnija mēnesī
Kā skaists garīgs papildinājums iepriekš aprakstītajiem Baznīcai būtiskajiem svētkiem, ir jūnijā godināmie svētie. Pirmais mūs uzrunā 2. gadsimta kristiešu filozofs svētais Justīns, kurš aizstāvēja kristīgo ticību pret pagāniskās Romas uzbru­kumiem un absurdajām apsūdzībām. Drošsirdīgi izvēloties mirt, nevis atteikties no savas ticības, viņš kopā ar daudziem citiem Romas mo­cekļiem sniedza visaugstāko liecību par Kristu. Pa­teicoties svētajam Justīnam, līdz mūsu dienām ir saglabājušās unikālas liecības par Baznīcas dzīvi tās pirmajos gadsimtos. Tā, piemēram, Katoliskās Baznīcas katehismā, sadaļā par Euharistijas sak­ramentu varam lasīt 2. gadsimta Svētās Mises aprakstu. Tajā redzam, ka Baznīcas galvenā dievkalpojuma liturģiskā struktūra būtiski nav mainījusies līdz pat mūsu dienām.
Tāpat mūs jūnija mēnesī uzrunās kāds cits 2. gadsimta ticības liecinieks, svētais Irenejs, Lionas bīskaps un moceklis. Šis grieķu izcelsmes kristietis savu bīskapa kalpojumu īstenoja multikulturālā vidē, dzīvodams ciešā kontaktā ar pagāniem, kuriem viņš pamazām atklāja Dieva mīlestības noslēpumu. Situācija, kurā darbojās svētais Irenejs, ir līdzīga apstākļiem, kādos kalpo Baznīca mūsdienu Latvijā. Svētā bīskapa piemērs var kļūt mums par iedvesmas avotu evaņģēliskajai dedzībai, kuras sākums ir personīgā ticības vienotībā ar Jēzu Kristu.
Lieli svētki ir arī svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas atcere 24. jūnijā. Jāņudienas svinēšana ir populārākā latviešu tautas nacionālā tradīcija, taču mūsu – kristiešu uzdevums būtu atcerēties un popularizēt arī šo svētku garīgo raksturu, galveno­kārt ar personīgo piemēru, svinot tos kristieša cienīgā veidā. Zīmīgi, ka tieši jūnijā divi cienījami mūsu bīskapi, V. Em. Kardināls Jānis Pujats un V. E. Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis atceras savas konsekrācijas gadadienu. Tā ir iespēja lūgties par mūsu bīskapiem īpašā veidā.
Kā noslēdzošie, taču nebūt ne mazsvarīgākie jūnija mēneša svētki ir jāmin apustuļu Pētera un Pāvila diena 29. jūnijā; ar tiem cieši saistīti ir arī visi pārējie Romas Baznīcas pirmmocekļi, kurus atceramies jūnija pēdējā dienā.
Nevar nepieminēt arī svēto Antonu no Padujas, pat ja viņa atcere 13. jūnijā šogad iekrīt svētdienā un liturģiski netiks svinēta. Šis “pazaudēto mantu atradējs” vēl daudz lielāku labumu var mums dot, palīdzot no jauna atrast, iespējams, neuzmanīgi “pazaudēto” kristīgās dzīves pamatu.
Aicinu pievērst uzmanību sadaļai Mēneša svētais, kura mūs iepazīstina ar kārtējo mums vēl ne tik ļoti zināmo itāļu zvaigzni pie Baznīcas debesīm – godājamo Vitorio Trankanelli no Umbrijas, ārstu un ģimenes tēvu, kura tikumu varonību 2017. gadā apstiprināja pāvests Francisks.
Savukārt Mēneša lieciniece ir izcila personība, vēsturniece Līga Irbe, kura, arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunāta, ir kļuvusi par priestera un mocekļa Vladislava Litaunieka beatifikācijas procesa veicināšanas grupas locekli. Ne tikai šis svarīgais kalpojums, bet arī daudzi citi aspekti Līgas dzīves gājumā ir ievērības cienīgi, jo liecina par Dieva klātbūtni.

Pāvesta lūgšanu nodoms
Pāvesta lūgšanu nodoms jūnijā ir ģimenisks, tajā Svētais tēvs aicina novērtēt laulības skaistumu: “Lūgsimies, lai jaunieši, kas gatavojas laulībām, tiek kristiešu kopienas atbalstīti, lai viņi aug mīlestībā, būdami dāsni, uzticīgi un pacietīgi!”
Pēdējā laikā daudz runājam par aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvi, taču visai nepelnīti, šķiet, tiek aizmirsts pamataicinājums, no kura izriet visi pārējie, – aicinājums uz ģimenes dzīvi, kurš arī tiek pakļauts lieliem izaicinājumiem.
Zīmīgi, ka pāvests uzsvaru liek uz jaunajām ģimenēm, novēlot tām visas kristiešu kopienas atbalstu. Varam pateikties Dievam par visiem, kuri cenšas šo atbalstu sniegt, piemēram, laulāto kustībām, kas, izmantojot savu pieredzi, cenšas pa­līdzēt jaunajiem pāriem labāk sagatavoties lielajai dzīves izvēlei. Kā zināms, “saderināto kursi” ir visai pieprasīti un visas brīvās vietas tajos parasti tiek ātri aizņemtas. Ne mazāk svarīgs, manu­prāt, ir arī tuvinieku garīgais, morālais un pat mate­riālais atbalsts tiem, kas ir sākuši “vīt savu ģimenes ligzdu”. Vairākkārt esmu pārliecinājies par to, cik ļoti lielā mērā jaunieši novērtē šādu atbalstu, taču tam ir jābūt neuzbāzīgam un patiesā mīlestībā sniegtam.

Novēlot visiem svētīgu vasaras atpūtu,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu jūnijs 2021